10. oktobris - Pasaules psihiskās veselības diena.
Īpaši šobrīd, kad nācies pielāgoties savādākai dzīvei nekā bija ierasts, un mēs joprojām mācāmies samierināties ar esošo situāciju, arvien biežāk cilvēkos manāma nomāktība, trauksme vai pat panika, kas kļūst traucējoši gan komunikācijā ar citiem cilvēkiem, gan darba un ikdienas gaitās.
Reizēm cilvēks var pat nenojaust, ka ir parādījušās pazīmes, kas liecina par depresijas klātbūtni, piemēram, miega vai apetītes traucējumi, enerģijas trūkums vai pazemināts garastāvoklis, koncentrēšanās grūtības u.c.
Pēc SPKC datiem, aptuveni 1 no 14 Latvijas iedzīvotājiem cieš no depresijas un diemžēl lielākā daļa pēc palīdzības nevēršas.
RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas docētāja Mg. sc. sal. Ilze Sauškina dalās savā pieredzē un iesaka, kā saviem spēkiem mēģināt novērst tālāku problēmu attīstību.
RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas docētāja
Veselības zinātņu maģistrs
ILZE SAUŠKINA
Mana lasītā un piedzīvotā pieredze rāda, ka katram pašam (savai domāšanai un attieksmei) ir vislielākā nozīme nomāktības un trauksmes mazināšanā. Jo vairāk mūsos ir pozitīvs subjektīvs vērtējums, nostāja, interese, uzskats pret lietām, parādībām, notikumiem, dzīvām būtnēm, jo vairāk patīkamas emocijas varam piedzīvot. Un attiecīgi - jo vairāk patīkamu emociju un mazāk nepatīkamu emociju, jo mazāk stresa.
Stresors ir tāds kairinātājs, kuru cilvēks interpretē kā draudīgu, cilvēka reakcija uz stresoru ir ļoti subjektīva. Tas ir ļoti nozīmīgi to apzināties, ja to saprotam, tad ir vieglāk mainīt savu vērtējumu attiecībā uz dažādiem stresoriem, tādejādi mazinot to negatīvo lomu un ietekmi.
Mūsos mīt “uzvarētājs” un “zaudētājs”, mēs paši sev varam būt, gan labākie draugi un palīgi, gan ienaidnieki – savas dzīves postītāji. Neprasīt no sevis pārāk daudz, neuzlikt sev pārāk augstas prasības, nesalīdzināt sevi ar citiem, neaizrauties ar paškritiku un sevis vainošanu, jo tas viss nav palīdzošs, bet ir traucējošs. Ja vien sākam atteikties no tām domām un attieksmes, kas radījušas nomāktību un trauksmi, un apzināti sākam domāt citādi – plašāk, dziļāk un raudzīties uz cilvēkiem, situācijām no dažādiem skatu punktiem, nevis tikai no viena – egocentriskā, mēs varam piedzīvot daudz vairāk pieņemšanas, prieka un miera. Pieņemšana, nesavtīga došana un piedošana nav tikai vārdi un pa retam darbībā pielietojami jēdzieni, bet ikdienas un ik situācijā pieredzama attieksme un darbība, kas dod viegluma sajūtu un patīkamas emocijas. Ne mazāk nozīmīgi ir nekavēties pagātnes notikumos, neraizēties par nākotni, bet būt “šeit un tagad”, ar atvērtību un pieņemošu attieksmi, pieņemot visu tādu kāds tas ir (gan manī, gan man apkārt), ar pēc iespējas mazākām pretenzijām un vērtējuma.
Bet mums noteikti nevajadzētu paļauties tikai uz saviem spēkiem, savām zināšanām, bet, rast cilvēkus sev līdzās, ar kuriem varam no sirds izrunāties, padalīties ar savām emocijām, just atbalstu, gan vienkārši kopā esot, gan ar praktisku palīdzību un padomu.
Neaizvietojams jaunu un vērtīgu zināšanu avots un vienlaicīgi arī atbalsts situācijās, kad ir grūti, kad nepatīkamu emociju un sajūtu ir vairāk kā patīkamo, ir viedi lektori- dzīves skolotāji, labas un vērtīgas grāmatas. Tas palīdz paraudzīties uz notiekošo, kas izraisījis nomāktību un trauksmi, arī no cita skatu punkta, - plašāk un dziļāk, tādejādi pamainot domāšanu un līdz ar to emocijas un sajūtas.
Atrast interešu izglītības kolektīvus, kopienas, grupas un būt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem vieno līdzīgas intereses, līdzīgas vērtības, domāšana ir ļoti būtisks nosacījums, lai mēs justos apmierināti, priecīgi un laimīgi.
Savas attieksmes maiņa pret savu dzīvi, sevi, cilvēkiem un notikumiem, kopā būšana ar līdzīgi domājošiem un, varbūt, arī jūtošiem cilvēkiem, un zināšanas - ir gana pārliecinošs spēks, lai tur kur esam, ar tiem, ar ko esam, mēs nejustos hroniski nomākti un trauksmaini.
Ja iepriekš minētie cilvēki un pieredzes nepalīdz, noteikti ir jāmeklē speciālists, kas nomāktību un trauksmi palīdzēs mazināt ar terapeitiskām metodēm.
Rūpēsimies par savu psihisko veselību un emocionālo labsajūtu!
Iesakām ielūkoties arī mājaslapā: nenoversies.lv, kur pieejami vairāki vērtīgi apraksti un diskusiju ieraksti.