Erasmus+ pieredzes stāsti

Portugāle

Agnese Bērziņa

Erasmus mobilitātē piedalos jau otro reizi, izvēlējos piedalīties, jo tā ir lieliska iespēja ne tikai iegūt jaunu pieredzi un zināšanas, strādājot ārvalstīs, bet arī iespēja iepazīt jaunu valsti un tās kultūru, kā arī iegūt draugus no dažādām pasaules valstīm.

Sadarbība gan ar nosūtošo, gan uzņemošo institūciju noritēja bez problēmām. Lai gan portugāļi ar atbildēšanu nesteidzās, visa informācija tika saņemta un uz visiem maniem jautājumiem tika atbildēts.

No prakses esmu ieguvusi pieredzi strādāt citādā darba vidē un kolektīvā, kur runā svešvalodā. Esmu ieguvusi pieredzi darbā ķirurģijas nodaļā un operāciju zālē.

Prakses beigās jau biju spējīga aptuveni saprast pacientus un nodot informāciju tālāk māsām. Nodaļā strādājošās māsas bija ļoti jaukas, kuras, pat nezinot angļu valodu, vienmēr centās kaut ko parādīt un iemācīt. Māsa, ar kuru visu laiku strādāju kopā, ļāva man pildīt visus māsas pienākumus, mācīja un skaidroja nesaprotamo, vienmēr bija blakus, lai palīdzētu komunikācijā ar pacientu.

Personīgie ieguvumi ir valodas uzlabošana, jaunas valsts un kultūras iepazīšana. Tā kā pilsētā, kurā dzīvoju, bija ļoti daudz Erasmus studentu no dažādām valstīm, esmu ieguvusi arī daudz draugus un spilgtas atmiņas par kopīgiem piedzīvojumiem, kas padarīja grūtāku došanos atpakaļ uz Latviju.

Visiem, kas šaubās par dalību Erasmus mobilitātē, vēlos teikt: nebaidieties un brauciet! Arī aizbraukt vienai nav grūti – īpaši uz tādu vietu kā Vienā do Castelo – tur noteikti var iepazīties ar jauniem cilvēkiem, kā arī Erasmus gids vienmēr palīdzēs ar nepieciešamo un atbildēs uz visiem jautājumiem.

Viana Do Castelo ir skaista pilsēta, lai gan lietus tur lija biežāk nekā spīdēja saule, tomēr es izbaudīju tur pavadīto laiku un, ja būtu iespēja, brauktu vēl.

Tiem, kas dosies uz Portugāli, iesaku iemācīties pāris frāzes portugāļu valodā – tas noteikti atvieglos darbu praksē un vēl viens ieteikums – noteikti pamēģiniet sērfošanu.

24 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Portugāle, Viana do Castelo
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Portugāle1
portugāle 2
portugale5
poertugāle 3

Amanda Muceniece

Erasmus prakses mobilitātē nolēmu piedalīties, jo uzskatu, ka tā ir vienreizēja un lieliska iespēja papildināt savas zināšanas par jomu, kurā vēlos veidot karjeru. Tāpat tā ir neatsverama pieredze būt un darboties citā valstī ar cilvēkiem, kas bieži vien nerunā vienā valodā ar mani.

Šī prakse man noteikti ir bijusi tikai un vienīgi liels ieguvums. Esmu redzējusi, kā medicīna strādā un kādā līmenī tā ir Portugālē, kādas ir atšķirības šajā jomā ar Latviju, un ko es pati varu mācīties no Portugāles māsām. Divu mēnešu laikā guvu ieskatu arī Portugāles kultūrā un valodā, kas man liekas ļoti interesanta. Tāpat esmu ieguvusi paziņas no dažādām pasaules vietām, uzlabojusi savas angļu, vācu un krievu valodas zināšanas un iemācījusies dažādas frāzes portugāļu valodā. Par savu vislielāko ieguvumu uzskatu spēju strādāt ar pacientiem, kas nerunā vienā valodā ar mani. Ir ļoti sarežģīti izskaidrot pacientam, kas tiks darīts, vai saprast, ko viņš vēlas pavēstīt, ja nerunājam vienā valodā, taču pēc vairākām dežūrām ar šo uzdevumu viegli tiku galā, un tagad vairs nejūtu satraukumu, ja man būtu jāstrādā valstī, kura nerunā latviešu vai angļu valodā.

Tas, ko varu ieteikt studentiem, kuri vēlas doties uz Portugāli ir: nebaidīties komunicēt ar slimnīcas personālu un citiem Erasmus studentiem, jo visi ir pretimnākoši un pirms došanās, ja ir iespēja, pamācīties portugāļu valodu, jo tā ir valsts valoda, un lielākā daļa iedzīvotāju nemaz citā valodā nerunā.

25 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Portugāle
Māsas prakse, periods 2 mēneši

Grieķija

Laura Ostapenko

Izvēlējos piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, jo, manuprāt, tā ir lieliska iespēja iepazīt jaunu kultūru un gūt jaunus iespaidus, izejot mācību praksi ārpus Latvijas, ka arī jau iepriekšējā studiju gadā piedalījos apmaiņas braucienā, no kura man ir tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, pieredze un atmiņas.

Sadarbība ar mūsu koledžu gan pirms, gan pēc mobilitātes bija ļoti apmierinoša un pozitīva, ko es nevarētu teikt par uzņemošo institūciju. Neviens nekur mūs nesagaidīja un neiepazīstināja ar pilsētu, nepaskaidroja, kur ir slimnīca. Mēs pašas, ierodoties Grieķijā, no lidostas braucām uz Atēnu autoostu, kur pavadījām nakti uz ielas, jo viss bija ciet. Tālāk braucām uz Spartu un meklējām mūsu viesnīcu „Apollon”. Tikai viesnīcas darbinieki mums iedeva pilsētas karti un aptuveni izstāstīja par to, kas atrodas pilsētā. Vakarā ieradās viens no mūsu koordinatoriem-profesoriem un paziņoja, ka nākamā diena ir brīvdiena un visi svin svētkus, bet mums jāierodas slimnīcā, izmantojot taksi.

Pirms ieradāmies Grieķijā, koordinatori teica, lai ņemam līdzi formas, kuras izmantojam savā valstī, nebija nekādu ierobežojumu vai ieteikumu, taču, kad ieradāmies slimnīcā, mūsu profesoram bija pretenzijas par to, kāds ir mūsu medicīniskais apģērbs un teica, ka jāaizņemas no vietējiem studentiem, neņemot vērā to, ka gandrīz visiem bija grūtības ar valodu, mēs vēl nevienu nepazinām un ne visi studenti bija komunikabli un atvērti. Ierodoties pirmajā nodaļā, kur mums bija jāpraktizējas, mēs netikām iepazīstinātas ar nodaļas kārtību, noteikumiem un darba izpildes gaitu – mums vienkārši iedeva termometrus un jau pirmajās piecās minūtēs lika mērīt temperatūru visiem pacientiem.

Uz slimnīcu bija jādodas ar autobusu, kurš bez studentu kartes maksāja 1,80 EUR vienā virzienā, bet ar studentu karti 0,70 EUR. Studentu karti saņēmām tikai gandrīz pēc mēneša, ko, manuprāt, uzņemošā iestāde varēja nokārtot pirms mūsu atbraukšanas. Tādēļ visbiežāk no prakses devāmies kājām, pa ceļu, kurš ved lejā no kalna un ir diezgan šaurs un pietiekami bīstams.

Šis prakses laiks Grieķijā bija pamatīgs solis ārpus komforta zonas, kas ļoti iedragāja pašcieņu un pašsajūtu katru dienu. Šo mobilitāti es nevaru pat salīdzināt ar Portugāli, kur viss bija pilnīgi citādi. No profesionālā viedokļa savas iemaņas īpaši attīstīt neizdevās, jo slimnīcā pat vietējiem studentiem, kas nāca uz praksi, īsti neko neļāva darīt, bet mēs nemetām plinti krūmos un izmantojām katru iespēju un darījām visu, ko mums ļāva un prasījām darbiņus.

Spilgtākie iespaidi no Grieķijas ir tās daba, jo katras brīvdienas braucām ārpus pilsētas un ceļojām pa tuvākajām pilsētām pie jūras un kalniem, tas bija ļoti iespaidīgi. Noteikti viens no spilgtākajiem iespaidiem ir kultūršoks par Grieķijas galvaspilsētu – Atēnām. Ieteikums citiem studentiem, kas vēlas doties praksē Grieķijā – Spartā, noteikti vispirms padomājiet, bet, lai vai kā, dodieties, jo jebkāda veida pieredze ir pieredze, kas palīdz attīstīties, taču ņemiet vērā vienu – lai arī cik komunikabli un atvērti esat, rēķinieties ar to, ka tur jums pašiem viss būs jāsaprot, jāatrod, jāizdomā un jāatrisina, jo grieķu koordinatori īpaši neiesaistās.

23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta, University of the Peloponnese
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Grieķija5
Grieķija3
Grieķija2
Grieķija1

Alisa Senkoveca

Mans pieredzes stāsts ir par Grieķiju. Izvēlējos šo valsti tāpēc, ka nekad tur neesmu bijusi. Apmaiņas prakse notika mazā pilsētā Spartā. Pati pilsēta, manuprāt, nebija īpaši interesanta, taču daba apkārt bija brīnišķīga! No visām pusēm varēja redzēt kalnus, tik milzīgus un skaistus.

Spartas slimnīca atrodas uz kalna, apmēram 3-4 km attālumā no pilsētas centra. Tā nav liela, bet tur ir dažādas nodaļas un visi nepieciešamie speciālisti. Manas prakses ilgums bija 2 mēneši, kuru laikā man bija iespēja strādāt patoloģijas nodaļā, uzņemšanā un operāciju blokā. Tā, kā šī prakse bija pēdējā manā trīs gadu studiju programmā, nevaru teikt, ka bija iespēja uzzināt kaut ko pavisam jaunu. Tomēr jauna pieredze bija asins spiediena mērīšana bez fonendoskopa palīdzības un asins paraugu ņemšana ar parasto 10 ml šļirci.

Vispār slimnīcā gāja grūti brīžos, kad nebija īsti ko darīt un ne vienmēr bija medicīniskais personāls, kas bija gatavs darboties ar mums. Visgrūtākais tieši man bija izturēt cigarešu dūmus slimnīcas telpās. Tātad, ja kāds izdomā braukt ar astmu, labāk nebraukt. Bet tāda ir Grieķija un var teikt, ka tā ir daļa no viņu kultūras.

Vienu dienu man ar kolēģi bija lieliska iespēja piedalīties slimnīcas evakuācijas apmācībās. Varējām justies kā aktrises, jo visas manipulācijas, kas tika veiktas, bija līdzīgas patiesībai, kā tas viss varētu notikt ugunsgrēka gadījumā.

Neskatoties uz dažām nepatīkamām lietām, kas varēja sagādāt neērtības, neteikšu, ka aizbraukt apmaiņas programmā uz Grieķiju bija slikta ideja. 2 mēnešu laikā bija daudz dažādu notikumu, kuri parādīja gan pašu valsti no tās puses, no kuras tu nevarētu to ieraudzīt, izbaudīt un saprast, apmeklējot to kā tūrists īsā laikā, gan to, kā tu pats esi spējīgs uzvesties un pieņemt jaunas dzīves situācijas.

Es noteikti rekomendētu piedalīties Erasmus + programmā, jo tā ir lieliska dzīves pieredze - redzēt kaut ko jaunu, iepazīties ar jauniem jaukiem cilvēkiem no citām valstīm un vienkārši atpūsties no savas ikdienas dzīves.

25 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Grieķija6
Grieķija1
Grieķija5
Grieķija3
Grieķija2

Viktorija Dolgareva

Erasmus+ programmai ir vairāki plusi, ne tikai pieredzes un zināšanu iegūšana, bet arī jaunu cilvēku iepazīšana, iespēja ieraudzīt Pasauli, pozitīvo emociju iegūšana un sevis atrašana. Līdz pēdējam nevarēju iedomāties, ka pateicoties šai programmai nokļūšu Grieķijā. Saprast to, ka būšu citā valstī, tālu no dzimtās zemes, kur ne visi pārzina angļu valodu, kur viss ir jauns un nepazīstams, iedvesmoja mani. Saprast to, ka es divus mēnešus dzīvošu Grieķijā, arhitektūras, Olimpisko spēļu, varoņu un Dievu zemē, kur katrā ainavā ir iekļautas olīvkoku audzes un antīkas statujas, mani apbrīnoja.

Sadarbībā ar uzņemošo institūciju nebija nekādu problēmu. Viss bija laicīgi nosūtīts un saprotami aprakstīts. Tostarp bija zināmi citu ārzemju studentu vārdi, kuri jau bija Spartā uz praksi un ar kuriem varēja sazināties pirms brauciena. Prakses pirmajā dienā mūs satika koordinatos un aizveda un parādīja slimnīcu. Mūsu grieķu koordinators atbildēja uz visiem jautājumiem, patiešām universitātē ir atsaucīgi cilvēki. Pēdējā dienā saņēmām visus nepieciešamos dokumentus, iepriekš viss jau bija sagatavots un sarunāts, lai nebūtu nekādas problēmas.

Slimnīca atradās apmēram 40 minūšu attālumā no pilsētas centra, tāpēc katrs rīts sākas ar nelielu iesildīšanos soļošanas veidā. Pati slimnīca ir neliela, taču katrā nodaļā ir jauns medicīnas aprīkojums, kas palīdz medicīnas darbiniekiem viņu darbā. Prakse notika ķirurģijas un pataloģijas nodaļās. Visvairāk patika tieši ķirurģijas nodaļa, kur bija burvīgs kolektīvs pēc kura es ļoti ilgojos. Viena no patīkamām vietām bija operāciju bloks, kur bija iespēja novērot dažādas operācijas. Bija interesanti un lietderīgi tas, ka operācijas laikā ārsti stāstīja par pacienta slimības vēsturi un tā slimības gaitu. Novēroju arī ķeizargrieziena operāciju, ko es uzskatu par fantastisku iespēju un vienu no brauciena labākajām atmiņām. Brauciena laikā es iemācījos sarunāties ar cilvēkiem izmantojot žestus, meklēt risinājumus dažādām situācijām, kā arī izdomāt alternatīvu variantu tām lietām, pie kurām es pieradu Latvijas slimnīcās. Prakses laikā mēs darījām visu: i/v katetri, asins analīzes, sistēmas, s/c un i/m injekcijas, vitālo rādītāju noteikšana. Novērojām dažādas procedūras, kuras veica tikai ārsti, kā arī palīdzējām uzņemt pacientus pirms operācijām. Īsumā – darījām to, ko dara medmāsas Latvijā, arī palīdzējām māsu palīgiem. Var daudz stāstīt par slimnīcu un darbu tajā, taču labākais veids kā uzzināt par notiekošo ir vienkārši piedalīties programmā.

Sparta ir neliela, bet skaista un dinamiska pilsēta. Grieķi – labsirdīgi un pozitīvi cilvēki, kas māk baudīt dzīvi. Un pēc šīm cilvēku īpašībām es ļoti ilgojos, tā kā Latvijā tādu cilvēku ir maz. Grieķi nekad nesteidzas, tāpēc priekš viņiem lēnums ir norma, pie kuras sākumā bija grūti pierast. Dzīvojot Grieķijā ir jāsamierinās ar faktu, ka tās iedzīvotāji smēķē tur, kur grib un ļoti mīl kafiju. Šī valsts ir neaprakstāmi skaista, taču diezgan dārga, ja salīdzina ar Latviju. Piena un gaļas produkti, konditorejas izstrādājumi – tas viss ir gandrīz divas reizes dārgāks. Transports arī ir dārgs, bet tas ir tā vērts, ja vēlies ieraudzīt jaunas vietas. Runājot par dzīvesvietu – iesaku viesnīcu ar nosaukumu “Apollon hotel” – labs un atsaucīgs personāls, numuriņi ir vienmēr tīri. Studenti, kurus arī var satikt slimnīcā, arī ir ļoti atsaucīgi, vienmēr aicina piebiedroties viņu kompānijai. Šī iemesla dēļ varu garantēt, ka jaunu cilvēku iepazīšana padarīs braucienu par vēl patīkamāku.

Mums arī paveicās aizbraukt uz Krētas salu ar vairāk kā 600 studentiem no dažādām Pasaules valstīm, kas arī piedalījās Erasmus programmā. Šo ikgadēju pasākumu organizē ESN Greece grupa. Tāpēc, ja prakses laiks iekrīt maija sākumā, iesaku izmantot šo iespēju un pavadīt četras neaizmirstamas dienas Krētā, iegūstot jaunus draugus un apmeklēt skaistākās vietas.

Nekad nebūtu domājusi, ka šie divi mēneši tik ļoti ietekmēs mani un manu dzīvi. Bet tā tas ir. Es sapratu, ka ir jāmaina sava attieksme pret dzīvi, kļūstot atvērtākai, pozitīvākai un dzīvespriecīgākai. Nebaidīties no grūtībām un vienkārši izbaudīt dzīvi. Cilvēkus, kurus iepazinu prakses laikā, atcerēšos visu dzīvi, jo gan viņi paši, gan viņu dzīvesstāsti ir mani iedvesmojuši.

Uz jautājumiem "Vai ir vērts braukt uz praksi ārpus Latvijas?" un "Vai ir jēga piedalīties Erasmus programmā?" viennozīmīgi varu atbildēt – jā, tas ir tā vērts!

20 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Māsas prakse, periods 2 mēneši

Francija

Jeļena Pruzovska

Laika posmu no 13. maija līdz 10. jūlijam es pavadīju ERASMUS mobilitātes praksē Francijas dienvidrietumu pilsētā Nīmā. Pilsētu ieskauj 7 pauguri, no kuriem tikai 3 ir samērā lieli. Šī fakta un arī romiskās vēstures dēļ Nīma nereti tiek saukta par "Francijas Romu". Vēl viens fakts - Nīmā ir ļoti skaista arhitektūra. Es izvelējos piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, jo tāda iespēja var sniegt vērtīgu pieredzi un palīdzēt izveidot daudzpusīgu priekšstatu par valsti, kā arī ļauj iegūt jaunas zināšanas un dalīties savā pieredzē.

Erasmus apmaiņā man bijā iespēja iziet medicīnisko praksi slimnīcā “Polyclinique du Grand Sud”. Slimnīcas specializācija ir gremošanas slimības, vaskulāras slimības un plastiskā ķirurģija.

Kad es atbraucu, mani ļoti draudzīgi sagaidīja partneraugstskolas administrācija. Man paveicās, ka dažādi skolotāji un medicīnas darbinieki runā angliski, taču kamēr es dzīvoju Francijā, es sāku mācīties arī franču valodu. Vislielāko prieku man sagādāja (atstāja lielu iespaidu) tas, ka visi cilvēki (slimnīcas personāls, pacienti, nepazīstamie cilvēki) ir ļoti atvērti un vienmēr grib palīdzēt, pat ja viņi nerunā angliski.

Katru dienu uz darbu slimnīcā gāju ar prieku, jo katru reizi personāls rādīja man jaunus instrumentus un aprīkojumu. Katru dienu man bija iespēja salīdzināt, kā dara Latvijā un kā Francijā. Viņi labprāt dalījās ar mani savā pieredzē, savukārt, es stāstīju un rādīju, kā mēs darām Latvijā. Profesionālajā ziņā Francijā man parādīja ļoti daudz interesantas un jaunas tehnikas, kuras var pielietot, strādājot slimnīcā.

Cenas atšķiras no mūsējām, it īpaši transporta un dzīvošanas izmaksas. Ēšana arī ir dārgāka, nekā pie mums. Tomēr brīvdienās es ceļoju, lai apskatītu, kā dzīvo citās pilsētās. Tā bija brīnišķīga pieredze un īsts piedzīvojums!

Es iemīlējos Francijā un ceru, ka nākamgad es atkal varēšu doties praksē uz Nīmu, bet jau ar franču valodas zināšanām.

Liels paldies ERASMUS apmaiņai par tik lielisku iespēju un pieredzi!

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

66150042_428013831130944_1219441824943308800_n
66708010_1346905905488111_732562957879214080_n

Renāte Kārkliņa

Erasmus+ apmaiņas programmā braucu otro reizi. Pēc pirmās pieredzes sapratu, ka nav variantu – ir jābrauc! Un droši vien, ja būs iespēja braukt trešo reizi, piedalīšos. Šoreiz par savu galamērķi izvēlējos Franciju. No visām piedāvātajām vietām Francijā izvēlējos tieši Brestu, L'Hôpital d'Instruction des Armées „Clermont-Tonnerre”, jo biju noskaidrojusi, ka tā ir armijas slimnīca un tas mani ieinteresēja. Beigās tāda izvērtās arī mana prakse. Viena vienīga disciplīna, protokoli, sterilitāte. Vienalga kurā nodaļā praktizētos – vai tā būtu ķirurģija, vai operācijas, vai internā medicīna. Ja sākumā likās nedaudz biedējoši, ņemot vērā, ka franču valodā praktiski nerunāju vispār, tad beigās pie tā tik ļoti pieradu, ka likās pašsaprotami. Nesagādāja problēmas nedz asistēt ārstiem, ievērojot tik ļoti svarīgos protokolus, nedz runāties franciski ar pacientiem. Viennozīmīgi mana labākā prakse visā Koledžas laikā. Ja ir vēlēšanās pilnveidot sevi profesionāli, tad noteikti jābrauc uz Brestu. Iemācījos ļoti daudz, par ko esmu neizsakāmi pateicīga savām franču skolotājām.

Šajā apmaiņas programmā devos viena pati, kas sākumā likās būs pats grūtākais – tikt galā ar visu vienai. Bet tagad atskatoties, liekas, ka tas bija pats labākais visā pasākumā. Tika iepazīti jauni cilvēki, kas nekad nelika justies vienai. Ar vietējo palīdzību guvu ieskatu franču dzīves ikdienā, kultūrā. Pabiju vietās, kuras pati nebūtu atradusi. Tajā pat laikā, kad man bija brīvais laiks, maniem jauniegūtajiem franču draugiem mēdza būt lekcijas vai tik ļoti svarīgās ģimenes pasēdēšanas, tādēļ, protams, daudz laika tika pavadīts vienatnē, pārtiekot no svaiga gaisa un skaistiem skatiem, kā arī taisot pašbildes atmiņām. Šīs pieredzes highlight’s viennozīmīgi bija tik ļoti lolotais brauciens uz Parīzi, kur ar savu sirdsmāsiņu Diānu Kreicumu (Diāna tajā laikā atradās Francijas pilsētā Arras savā Erasmus pieredzes apmaiņā kā māsiņa) nosvinējām savas dzimšanas dienas.

Visas mobilitātes laikā sadarbojos gan ar nosūtošo, gan uzņemošo institūciju, kas palīdzēja tikt galā ar dažādiem organizatoriskiem jautājumiem. Tas lika justies droši, zinot, ka neskaidrību gadījumā ir kam jautāt. Arī par to paldies!

No praktiskā viedokļa – dzīvoju kojās, man vienai paredzētā istabiņā, slimnīcā tika nodrošinātas pusdienas, tīra forma katru nedēļu, pilsētā ērti pieejams sabiedriskais transports, studentiem visur ir atlaides. Vislabākais draugs un palīgs, lai neapmaldītos, visu apmaiņas laiku – offline aplikācija – maps.me. Iesaku! Ar mobilitātei piešķirtajiem līdzekļiem izdzīvošanai pilnībā pietiek diviem mēnešiem. Tā kā mans mērķis brīvajā laikā bija ceļot, nācās izmantot iekrājumus. Visiem nākamajiem Erasmus entuziastiem, ja ir kādi jautājumi par slimnīcu, praksi kopumā vai par izdzīvošanas lietām Brestā droši jautā – renatekarklina12@gmail.com vai meklē mani facebook.

23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bresta
Māsas prakse, periods 2 mēneši

Bulgārija

Reičela Herbsta

Erasmus + apmaiņas programmā piedalījos otro reizi. Pirmajā reizē devos uz Franciju kā medmāsa, bet šajā reizē uz Bulgāriju, kā masiere. Mans mērķis bija iegūt praktiskās zināšanas. Manuprāt, ja skola ir iesaistījusies Erasmus+ mobilitātes programmā, šī iespēja ir jāizmanto!

Mana izvēlētā prakses vieta bija Bulgārija, pilsēta Stara Zagora. Kāpēc izvēlējos Bulgāriju? Bulgārija tika izvēlēta, jo koledža, kurā mācos - RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža, pirmo reizi sadarbojās ar Bulgārijas Trakijas universitāti. Man kā piedzīvojumu meklētājai ļoti patika, ka es varētu būt pirmā studente no koledžas, kas uz turieni dodas.

Katrs, kas piedalījies Erasmus+ programmā, to ir piedzīvojis un izdzīvojis citādāk. Kādam tie ir laimīgākie mēneši, kādam ne tik ļoti. Pieredzes ir dažādas un pieredze, vai tā ir laba vai slikta, tomēr ir pieredze, no kuras var pilnveidoties. Šoreiz mans “Erasmus” nebija tāds, kādu es to biju iztēlojusies, bet, kā jau rakstīju, dažādas pieredzes tomēr ir pieredzes. No prakses viedokļa es gribēju daudz vairāk kaut ko iemācīties un pilnveidot sevi, bet, ja tas neizdevās, tad viennozīmīgi izdevās apceļot tuvākās un tālākās vietas Bulgārijā. Uz Bulgāriju es noteikti varu ieteikt braukt jau dabas dēļ vien, kas ir ļoti bagātīga un netipiska Latvijas dabas ainavai, kur līdzenumi saplūst ar Balkānu kalniem un Melno jūru.

Pirms mobilitātes sadarbību ar uzņemošo universitāti es vērtētu kā labu, bet pašā mobilitātē sadarbība nebija tik laba, kāda tā bija pirms mobilitātes. Iespējams, šī sadarbība nebija tāda, kādu es to būtu vēlējusies dažādu uzskatu dēļ, it sevišķi par to, kādai būtu jābūt masieru praksei.

Lai arī mana Erasmus mobilitāte nebija tāda, kādu es to biju iztēlojusies, es tāpat palikšu pie tā, ka Erasmus mobilitātē ir jāpiedalās. Pat, ja prakse vai mācības, kuru dēļ esi braucis, nav tādas kā biji iecerējis, tomēr iespēju iepazīt citu valstu kultūru, jaunus cilvēkus, pavērt plašāku redzesloku, uzlabot valodas prasmes tev nevar atņemt neviens, ja esi Erasmusā.

24 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Bulgārija, Medical Faculty of Trakia University
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Ārstnieciskā masāža"

Reičela Herbsta_3
Reičela Herbsta_1

Tatjana Mihaiļina

Izvēlējos piedalīties Erasmus prakses apmaiņā, jo likās, ka šī būs lieliska iespēja iegūt jaunu pieredzi, redzēt citu speciālistu ikdienu, kā arī iedvesmoties no padziļinātām mācībām šajā jomā.

Divus mēnešus pavadīju Trakia Hospital pilsētā Stara Zagora, Bulgārijā. Apmaiņā piedalījās vēl viena studente no Koledžas – Reičela Herbsta. Kopā bijām vienīgās ārzemju studentes, un šis fakts arī ietekmēja mūsu pieredzi. Diemžēl vietējie kolēģi viduvēji runāja angliski un nebija īpaši komunikabli. Prakse notika rehabilitācijas nodaļā, kur man bija iespēja novērot gan fizioterapijas, gan kinezioloģijas nodarbības, kā arī pašai strādāt ar pacientiem masāžas terapijas kabinetā.

Brīvajā laikā kopā ar kolēģi apceļojām apkārtni, iepazinām Bulgārijas kultūru, izbaudījām dabas skatus. Pilsēta, kurā notika prakse, ir sestā lielākā Bulgārijā, un Stara Zagorā ir gan vēstures un reliģijas muzeji, gan izklaides vietas, gan arī zoodārzs un parks pastaigām. Diemžēl pilsētā nenotika ārzemju studentu saliedēšanas pasākuma, un uzņemošā institūcija neveltīja laiku sociālajai sadarbībai, kas manā skatījumā bija viens no lielākajiem mīnusiem.

Tiem, kas apsver iespēju braukt apmaiņā, ir svarīgi izvēlēties atbilstošu prakses vietu, un labāk aprunāties ar kādu vietējo studentu vai kādu, kurš jau ir bijis pieredzes apmaiņā. Piemēram, manā pieredze dažas lietas (masāžas seminārs studentiem) tika sarunātas mutiski, bet faktiski tā arī nenotika. Prakses vietā valodas barjeras dēļ arī nebija iespējas aprunāties ar kolēģiem par to, kāpēc viņi ir izvēlējušies tieši šo terapijas veidu. Protams, tādas lietas var gadīties un tās nav iespējas paredzēt, bet kopumā es neieteiktu izvēlēties Trakia Hospital kā masāžas terapijas prakses vietu, īpaši tiem studentiem, kuriem nav pieredzes citās slimnīcās. Man šī pieredze bija vērtīga ar to, ka es varēju salīdzināt dažādas pieejas terapijām, pacientiem un aprūpei un izdarīt savus secinājumus.

Ar kolēģi no Latvijas sarīkojām nelielu tikšanos ar vietējiem studentiem, lai nedaudz pastāstītu viņiem par Latviju un masāžas terapijas iespējām. Iespējams, ka daži no viņiem atbrauks uz Latviju apmaiņas programmas ietvaros.

Pateicoties apmaiņas programmai, es labāk spēju izvērtēt dažādas darba situācijas un saprotu, kas ir primāri pacientam, un kas nav tik būtisks masāžas terapijas laikā.

Šī pieredze man palīdzēja labāk izprast, kā izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

29 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Bulgārija, Trakia hospital of Stara Zagora
Studiju programma "Ārstnieciskā masāža"
Periods - 2 mēneši

Igaunija

Linda Pozdiševa

Es izvēlējos atkārtoti piedalīties Erasmus plus prakses mobilitātē, jo pirmā pieredze bija lieliska, vēlējos iegūt papildus pieredzi Igaunijā. Sadarbības pieredze ar nosūtošo un uzņemošo institūciju bija ļoti laba gan pirms un pēc mobilitātes, gan tās laikā. Nebija nekādu starpgadījumu, viss bija korekti.

Strādājot slimnīcā, profesionālais ieguvums bija, ka viss māsu personāls bija ļoti ieinteresēts man kaut ko iemācīt un iesaistīt ikdienas darbā, jo Latvijas praksēs bieži tā nebija.

Par cik mobilitātē piedalījos otro reizi, tad Tallinas pilsētu, kur atrados, jau pārzināju gana labi, lai arī bija diezgan daudz, ko vēl apskatīt, bet spilgtākie iespaidi bija tādi, ka spēju ātri mācīties igauņu valodu.

Mans praktiskais padoms studentiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, ir – nebaidīties! Tā ir lieliska iespēja apzināt citas valsts medicīnas līmeni un zināšanas, tāds kā ceļojums, kas, iespējams, paver durvis uz jaunām, nākotnes darba iespējām.

23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Igaunija, Tallina, Ziemeļigaunijas Reģionālā slimnīca
Māsas prakse, periods - 2 mēneši

Inguna Riekstiņa

Nolēmu piedalīties Erasmus+ prakses mobilitātes programmā, jo zināju ka tā būs lieliska iespēja iepazīt savu nākotnes profesiju un ielūkoties kā šī profesija ir attīstīta blakus valstī. Sadarbība ar abām iesaistītajām pusēm gan pirms mobilitātes programmas, gan tajā, gan pēc tās bija lieliska. Visi bija ieinteresēti, lai 100% apgūtu nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Profesionālais ieguvums noteikti ir ātrā pielāgošanās darba vietā un tās straujajam darba tempam. Personiskais ieguvums noteikti ir pārliecība, ko esmu ieguvusi esot kaimiņu valstī. Spilgtākais bija saistīts tieši ar prakses vietu un kolēģiem, kas ne dienu neļāva sēdēt bez darba, ļāva piedalīties itin visos procesos, kas notika nodaļā, bija ļoti atsaucīgi - ja vēlējāmies redzēt vairāk par to - ko redzēju savā nodaļā. Spilgti atmiņā palicis arī pārgājienu, pārbraucienu laiks, dienas, kad praksē bija brīvs - izmantoju lietderīgi apskatot skaistās Igaunijas vietas. Nākošajiem studentiem, kuri apsver ideju doties Erasmus+ apmaiņas programmā iesaku neapsvērt šādu ideju, bet vienkārši pieteikties, jo šādu izvēli savā dzīvē nenožēlosiet itin nemaz! Jauni draugi, jaunas un stiprākas zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas, kas mūsu māsu darbā ir pats svarīgākais.

23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Igaunija, Tallina
Māsas prakse, periods - 2 mēneši