Erasmus+ studentu pieredzes stāsti - Francija

Rūta Heinsberga

Par dalību Erasmus+ programmā sapņoju jau no pirmā kursa. Otrajā kursā nokavēju pieteikšanos un atliku to uz nākamo gadu, tāpēc trešajā kursā es un mana draudzene beidzot pieteicāmies laicīgi, iepriekš noskaidrojot visu nepieciešamo informāciju.

Vēlējos iepazīt ārvalstu medicīnas iespējas un praksi iziet ārzemēs, kā arī salīdzināt to ar Latviju. Neapšaubāmi vēlējos saprast, vai darbs ārzemēs ir priekš manis. Protams, mūsu izvēlētā valsts bija Francija un es savu izvēli nenožēloju. Labprāt atgrieztos tur atkal, lai iegūtu jaunas zināšanas un varbūt pat iemācītos franču valodu. Sakarā ar to, ka Francijas galvaspilsētā Parīzē bija streiki, transports kursēja reti, tāpēc nokļūšana galamērķī bija tikpat, kā neiespējama un nesaprotama priekš studenta, bet koordinatore noorganizēja transportu, kurš atbrauca mums pakaļ uz lidostu un aizveda līdz pat Francijas mājas durvīm. Kā izrādījās, šoferis bija skolas direktors.

Erasmus+ mobilitātes laikā esmu iemācījusies daudz labāk sastrādāties komandā. Protams, pirms brauciena arī to ļoti labi mācēju, bet strādāt komandā, kurā tikpat kā neviens nerunā angliski, ir pavisam cita veida komandas darbs. Nezinot franču valodu, es sapratu visu. Pirmās dienas bija grūtas, bet pēc pirmās nedēļas es jau sapratu, ko man saka. Noteikti varu apgalvot, ka Francijā iemācījos daudz vairāk nekā Latvijā. Protams, tur medicīna ir daudz attīstītāka nekā Latvijā un viss ir daudz vieglāk izdarāms. Vēl noteikti varu teikt, ka esmu palikusi drošāka un esmu sapratusi savus dzīves un karjeras tālākos mērķus, kurus īstenošu. Un, protams, esmu palikusi vēl pozitīvāka un pozitīvu iespaidu pilna, pateicoties dalībai Erasmus+ programmā.

Visspilgtāko iespaidu noteikti atstāja pati slimnīca, kura, kā jau es minēju, ir ļoti attīstīta. Tā ir aprīkota ar dažādām tehnoloģijām, lai tās maksimāli atvieglotu māsas darbu. Arī personāls ir ļoti atsaucīgs un saprotošs. Cilvēki, kuri neko nesaprot angliski un prot pateikt tikai dažus vārdus, atrada iespēju saprasties (tas gan notika ar Google tulkotāju), bet tāpat spējām veiksmīgi komunicēt. Protams, nākamais spilgtākais iespaids ir pati valsts kā tāda. Ļoti skaista arhitektūra, ļoti laipni cilvēki, garšīgi ēdieni un ļoti skaista galvaspilsēta (Eifeļa tornis bija viens no maniem mīļākajiem apskates objektiem).

Vienīgais, ko varu ieteikt ir nebaidīties no dotās iespējas – nemaz to nenožēlosi! Nav par ko satraukties, dzīves pieredze ārpus dzimtās valsts noteikti noderēs. It sevišķi svarīgi, ja vari braukt kopā ar labāko draugu – tad šis laiks, esot prom no mājām, vairs neliksies tik garš. Iziet praksi ārzemēs ir ļoti vērtīgi nevis tāpēc, ka to varēsi ierakstīt savā CV, bet gan tāpēc, ka tas tev nostiprinās zināšanas, iemācīs daudz vairāk, ja ne pat ko jaunu, kā arī iemācīs runāt, domāt, saprast un dzirdēt vairākas valodas. Un neaizmirsti, ka, ejot praksē, pie reizes varēsi apceļot vietas, kurās nekad neesi bijis.

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Private Hospital Arras Les Bonnettes – Ramsay Sante
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Ārstniecība"



Santa Balaša

Par dalību Eramus prakses mobilitātē sapņoju jau kopš pagājušā mācību gada, kad mācījos vēl tikai 2. kursā, taču šajā laikā interesi par to izrādīju novēloti un pieteikšanās diemžēl jau bija beigusies. Šogad esmu 3. (pēdējā) kursa studente studiju programmā “Ārtniecība” ar kvalifikāciju ārsta palīgs. Kopš pagājušā gada sapratu, ka ir palikusi vairs tikai viena iespēja pieteikties Erasmus+ prakses mobilitātē, tāpēc visu šo laiku sev redzamā vietā biju novietojusi koledžas izdales materiālu ar aicinājumi izmantot šo iespēju. Tiklīdz sākās jaunais mācību gads, septembra pirmajā nedēļā devos no jauna painteresēties par iespēju pieteikties Erasmus+ prakses mobilitātē. Šoreiz visu darīju laikus un plānotājā atzīmēju datumu, līdz kuram jāpaspēj nosūtīt motivācijas vēstuli.

3. kurss noteikti arī ir galvenais iemesls, kāpēc tik neatlaidīgi gribēju tikt apstiprināta dalībai Erasmus+ prakses mobilitātē. Ja skaidri apzinātos, ka priekšā vēl vairāki studiju gadi, noteikti nešaubītos, ka vienā no tiem rastu šādu iespēju. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem būšu ieguvusi savu diplomu un mani studiju laiki ar to arī būs beigušies, tāpēc vēlējos, lai tie atmiņā vienmēr paliktu pilni ne tikai ar saspringto mācību periodu un lielajiem apgūstamo materiālu apjomiem, bet arī ar spilgtām un neaizmirstamām atmiņām. Protams, arī ar lielisku pieredzi, kāda tā neapšaubāmi bija!

Jau īsi pēc tam, kad saņēmu apstiprinājumu par dalību Erasmus prakses mobilitātē Francijā, ar mani sazinājās uzņemošā institūcija. Komunikācija izveidojās ļoti veiksmīga jau kopš pirmajām aizsūtītajām vēstulēm ar neskaidriem jautājumiem, vēl krietnu laiku pirms biju nokļuvusi Erasmus+ prakses vietā un iepazinusies ar koordinatoriem personīgi. Vien īsu brīdi radās pašai sev jautājums: “Vai tiešām es to daru?”, jo bija tik daudz neskaidru jautājumu un neziņa par to, kā viss notiks un tiks organizēts. Taču šobrīd nešaubīgi varu apgalvot, ka gan mana nosūtošā, gan arī uzņemošā institūcija ir kompetenti šajā jomā – nodrošināt prakses iespējas studentiem no visdažādākajām vietām.

Visu gatavošanās periodu braucienam uz Erasmus prakses vietu Francijā biju droša, ka gadījumā, ja būs vajadzīga palīdzība un joprojām būs neskaidri, neatbildēti jautājumi, varēšu vērsties pie savas jomas kompetentiem cilvēkiem un lūgt padomu. Ātri vien tika atrisināti arī jautājumi par dzīvošanu un izmaksām, kas ar tām saistītas, kā arī iespēju nokļūt no lidostas uz Arasas pilsētu, kas turpmākos 2 mēnešus kļuva par manu dzīvesvietu. Īpaši pārsteigta un gandarīta biju, kad uzzināju, ka ielidošanas dienā lidostā mani sagaidīs ar mašīnu un nogādās Arasā, jo Parīzē šajā laikā notika protesta akcijas, līdz ar to bija traucēta sabiedriskā transporta kustība. Lieki piebilst, ka līdz lidostai no Arasas tika mēroti vairāk nekā 90 km vien tikai turp braucot, lai varētu nodrošināt veiksmīgu manis nogādāšanu galamērķī. Es to ļoti novērtēju un esmu pateicīga par šādu laipnību no uzņemošās institūcijas puses!

Sākotnēji bija plānots, ka mūs varēs sagaidīt tikai Arasas dzelzceļa stacijā, bet līdz tai būtu jārod iespēja nokļūt pašai. Nenoliedzami, tas bija ļoti liels atvieglojums, zinot, ka nevajadzēs vēl vienu dienu maldīties pa valsti, kurā esmu nonākusi pirmo reizi, un nezinot pat uz kuru pusi doties. Turklāt iepriekšējā nakts tika pavadīta Milānas lidostā uz krēsliem, bez iespējas atpūsties un pagulēt, tāpēc, ierodoties Parīzes lidostā, spēki jau bija diezgan izsīkuši un miegs ņēma virsroku.

Jau pāris stundas pēc tam, kad biju ielidojusi vienā no Parīzes lidostām, nonācu “mājās”, kā tās tika sauktas visu prakses periodu. Pēc tam sekoja iepazīšanās ar ģimeni, kura nodrošināja iespēju apdzīvot viņu mājas otru pusi. Istabu aplūkošanas brīdī mājas saimniece lika manīt, ka ir ļoti strikta un prasīga. Turklāt viņa pati atzina, ka vēlas nopietni parunāt par noteikumiem, kas būs jāievēro, ja vēlos šeit dzīvot. Atzīšos, ka sākumā tas radīja ne pārāk labu iespaidu, jo skaidri apzinājos, ka neesmu šeit ieradusies ar nodomu pārvērst skaistu māju pēc manas dzīvošanas pilnīgi nelietojamā. Tomēr tiklīdz bija uzsākta saruna ar saimnieci un uzklausītas viņas vēlmes, kā arī paskaidrojumi par to, kāpēc viņa ir tik prasīga, man bija skaidrs, ka šāda attieksme viņai radusies nepatīkamas pieredzes dēļ ar citu valstu studentiem, kuri šeit reiz dzīvojuši tāpat kā es – Erasmus prakses laikā. Ātri vien sapratu, ka lietas, kas no manis tiek prasītas ir pilnīgi saprotamas un ikdienišķas normas, kam, manuprāt, jābūt ieaudzinātam ikvienā ģimenē un tās pašas lietas, ko ikdienā veicu arī savā mājoklī. Tā, piemēram, mājas uzkopšana, kas sevī ietver putekļu noslaucīšanu, grīdu mazgāšanu, virtuves virsmu un vannas istabas izlietņu tīrību, kā arī atkritumu šķirošanu un iznešanu. Tiesa gan, dzīvojot Latvijā, atkritumu šķirošana man nekad nebija tik ierasta un aktuāla lieta. Tomēr Francijā dzīvojošie tam pievērš ļoti lielu uzmanību, tāpēc es to respektēju un apguvu šķirošanas principus, lai zinātu, kurā atkritumu tvertnē varu izmest nevajadzīgo.

Nākamajā dienā pēc ierašanās Arasā bija jābūt gatavai doties uz pirmo prakses dienu slimnīcā. Jau iepriekš tika sarunāts, ka stundu iepriekš pie mājas durvīm piebrauks koordinatore, ar kuru vēl pirms nonākšanas Francijā biju sazinājusies ar e-pastu starpniecību. Viņa mani nogādāja slimnīcā un iepazīstināja ar slimnīcas virsmāsu, kā arī iedeva lapu ar katrai nedēļai iedalītu nodaļu, kurā man jāpaspēj uzturēties. Vēlāk arī uzzināju, ka slimnīcas virsmāsa dzīvo netālu no mājas, kurā es uzturēšos visu prakses laiku, tāpēc katru rītu noteiktā laikā pa ceļam tiku aizvesta un nogādāta slimnīcā. Tikai atpakaļceļā par nokļūšanu mājās vajadzēja domāt pašai. Tā kā ar sabiedrisko transportu nokļūšana līdz mājai nav pārāk viegla, pēc prakses slimnīcā izvēlējos doties kājām, kas parasti aizņēma aptuveni 40 minūtes laika.

Slimnīcas virsmāsa bija ļoti pretimnākoša un neskaidrību gadījumā pie viņas vienmēr varēja vērsties pēc palīdzības. Turklāt katru pirmdienu, dienā, kad bija jāsāk prakse citā nodaļā, viņa vienmēr mani tajā nogādāja, iepazīstināja ar māsām un izskaidroja, ka esmu Erasmus programmas studente no Latvijas. Pirmajās dienās viņa deva atļauju doties pusdienot kopā ar viņu, lai es justos drošāk un neapmaldītos gaiteņos, kas sākumā likās pārāk vienādi, lai atpazītu, pa kuru reiz jau biju devusies.

Katras nedēļas pirmajā dienā, jaunajā nodaļā, jutos diezgan apmulsusi un nobijusies, jo dziļi zemapziņā bija neliels izbīlis, ka ja nu šoreiz es varētu tikt uzņemta ne pārāk pozitīvi. Baidījos, ka māsas, kurām man liks doties līdzi, varētu izrādīt nepatiku pret manu klātbūtni. Visu šo astoņu nedēļu beigās sapratu, ka viss izvērtās daudz pozitīvāk un interesantāk nekā pati biju iztēlojusies. Un piektdienu vakaros, kad beidzās prakse kārtējā nodaļā, izjutu pat nožēlu un nevēlēšanos doties prom no lieliskiem cilvēkiem, ar kuriem tikko esmu sapazinusies un sākusi pierast pie darba principiem.

Darbs katrā nodaļā bija tik ļoti atšķirīgs un tāpat arī kolektīvs, tomēr visās nodaļās bija kas tāds, kas radīja vēlmi uzturēties ilgāk un cerēt, kaut šī prakse šeit nekad nebeigtos.

Atzīšu, ka pirmajā nedēļā likās, ka laiks uz priekšu iet ļoti lēni un vienu brīdi pat šķita, ka šie divi mēneši varētu likties pārāk ilgi. Aizdomājos pat par to, ka prakses vidū varētu sākt pietrūkt mājas, taču šobrīd saprotu, ka laiks paskrēja pārāk ātri un labprāt būtu palikusi Erasmus prakses mobilitātē vēl ilgāk.

Profesionālie ieguvumi Erasmus prakses laikā noteikti ir daudz lielāki nekā visās Latvijas slimnīcu izietajās praksēs kopumā. Pat neskatoties uz to, ka Francijas tautai viņu valoda ir augstā cieņā un angliski sarunājas reti kurš, komunikācija izveidojās daudz veiksmīgāka nekā ar Latvijas medicīnas personālu. Pēc maniem personiskajiem novērojumiem tas varētu būt saistīts ar to, ka Francijā medicīnas personāls nav tik noslogots kā Latvijā. Viņiem ir vairāk brīvā laika un mazāk darba pienākumu uz katru māsu, līdz ar to ir jūtama dedzīga vēlme pastāstīt un parādīt maksimāli daudz pat tad, ja viņu angļu valodas prasmes nav gana labas. Tādos gadījumos talkā nāca Google tulkotājs. Esmu pārsteigta, ka pat māsas, kuras angliski nespēja pateikt nevienu vārdu, bija ieinteresētas man palīdzēt, kaut vai cenšoties virzīt komunikāciju ar žestiem.

Es varu skaidri apgalvot, ka šajā praksē esmu apguvusi visu, kas man kā topošajam ārsta palīgam, bija jāzina jau līdz šim brīdim, izejot praksi Latvijā. Pirmo reizi varu skaidri apgalvot, ka savas teorētiskās zināšanas esmu kārtīgi bagātinājusi ar tādām praktiskām iemaņām, kā šuvju/skavu izņemšana, stomas maiņa, urīnceļu katetru ievietošana/izņemšana, pēc operācijas brūču pareiza kopšana un pārsiešana, ievērojot sterilitāti un pat medikamentu sagatave ievadei caur i/v sistēmu. Lieki piebilst, ka tā ir tikai neliela daļiņa no visiem veiktajiem pienākumiem Erasmus prakses mobilitātes laikā.

Vienīgais, ko es būtu gribējusi prakses laikā vairāk praktizēt, ir franču valodas prasmes. Dažas standarta frāzes un vārdus esmu apguvusi, tomēr, satiekoties ar tik zolīdu un jauku sabiedrības slāni, kā nācās novērot pēc satiktajiem slimnīcas pacientiem, būtu gribējies, kaut es spētu ar viņiem veidot daudz plašāku komunikāciju un varētu palīdzēt tikpat daudz un kvalitatīvi, kā to ikdienā dara slimnīcas māsas.

Erasmus prakses mobilitāte ir ne tikai lieliska iespēja iepazīt savu jomu no cita skatupunkta un salīdzināt darba principus ar Latvijas medicīnas personāla darbu, bet arī iepazīt pasauli no cita skatupunkta. Mana Erasmus prakses mobilitāte bija Ziemassvētku un Jaunā gada periodā, līdz ar to radās vienreizēja iespēja abus svētkus svinēt divās dažādās franču ģimenēs. Tas, manuprāt, bija mans labākais personīgais ieguvums – piedzīvot citas tautas tradīcijas un uz brīdi aizmirst, ka esmu latviete, kura pieradusi svētkus svinēt citādāk. Esmu sajūsmā arī par iespēju iepazīt francūžu virtuvi un izbaudīt dažnedažādas ēdienu kombinācijas un receptes, kas līdz šim vēl nav mēģinātas.

Vēl viena lieliska iespēja, ko noteikti nevar laist garām, esot Francijā vai jebkurā citā valstī Erasmus prakses mobilitātes laikā, ir ceļošana. Francijas pilsētas ir pilnas ar senām un apbrīnojami varenām arhitektūras celtnēm, kuras noteikti būtu grēks neapskatīt, uzturoties Francijā divus mēnešus.

Jau laikus biju sameklējusi informāciju par vietām, kas ir Arasas tuvumā un ir apskatīšanas vērtas. Tā nu šo divu mēnešu laikā nonācu tādās vietās, kā Duē, Amjēna, Lille un, protams, arī Parīze. Nenoliedzami arī pati Arasa ir apskates vērta, tāpēc katru brīvu brīdi meklēju iespēju paspēt aplūkot vēl kaut ko. Šo pilsētu apskatei veltīju laiku katru sestdienu un svētdienu, prakses beigām tuvojoties. Parīze bija vieta, kurā uzturējos visilgāk – trīs dienas, kas bija tieši pirms atgriešanās Latvijā.

Tiem studentiem, kuri vēl šaubās, vai ir vērts piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, es iesaku nešaubīties. Nebaidieties izkāpt no savas komforta zonas un neļaujiet bailēm traucēt iepazīt pasauli un visas sniegtās iespējas. Būt mājās, ierastajā dzīvē, kopā ar savu ģimeni un draugiem Jūs paspēsiet vienmēr, taču ir iespējas, kuras jāmāk novērtēt un izmantot! Erasmus prakses mobilitāte ir lieliska iespēja bagātināt savu dzīvi ar pieredzēto, iepazīt citu kultūru un reizē arī pašam sevi!

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Private Hospital Arras Les Bonnettes – Ramsay Sante
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Ārstniecība"



Agnija Melne

Man bija lieliska iespēja doties praksē uz Francijas pilsētu Béthune no 13. maija līdz 10. jūlijam. Es izvelējos piedalīties Erasmus+ prakses mobilitātē, jo tā ir lieliska iespēja sevi pilnveidot, gūt jaunu pieredzi, iepazīt citu valsti un kultūru.

Man bija iespēja pilnveidot un nostiprināt savas zināšanas un praktiskās iemaņas “Centre Hospitalier de Béthune Beuvry” uzņemšanā un endokrinoloģijas/metabolisma un rehabilitācijas nodaļās. Jau no pirmās dienas viss personāls bija ļoti atsaucīgs, iedrošināja un palīdzēja iejusties jaunajā vidē. Protams, valodas barjera bija neliels šķērslis komunikācijā gan ar pacientiem, gan ar dažiem medicīnas personāla kolēģiem, bet tas bija izaicinājums un iespēja nedaudz iepazīt franču valodu. Arī pacienti bija ļoti atsaucīgi, cenšoties sarunāties angļu valodā, un, ļaujot praktizēties kā topošajai māsai. Vislielākais ieguvums no šīs prakses, ko es paņēmu sev līdzi, ir attieksme, ar kādu strādā medicīnas personāls. Visi vienmēr ir smaidīgi, izpalīdzīgi un pozitīvi, līdz ar to darba vide bija ļoti patīkama un katru dienu uz praksi gāju ar prieku un motivāciju sevi pilnveidot. Prakses laikā man bija iespēja ļoti daudz praktizēt savas iemaņas, veikt manipulācijas, kuras nav bijusi iespēja veikt Latvijas praksēs un salīdzināt tehnikas.

Liels Erasmus+ mobilitātes pluss ir iespēja apskatīt ne tikai prakses pilsētu, bet arī citas. Man bija iespēja apceļot dažādas blakus pilsētas, iepazīt Francijas arhitektūru, dabu un kultūru, kā arī iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Esmu ieguvusi brīnišķīgas atmiņas un draugus. Esmu ļoti priecīga un pateicīga par prakses iespēju Francijā, kaut gan sākumā ļoti baidījos doties, taču tā noteikti ir viena no labākajām pieredzēm un iesaku to izmantot ikvienam!



Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bethune
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"



Laura Monika Grauduža

Es savu Erasmus+ mobilitātes periodu pavadīju Francijas ziemeļu pusē, mazā pilsētiņā – Bethune. Piedalīties Erasmus+ mobilitātē izvēlējos, jo vēlējos gūt iespaidu par to, kā medicīna tiek praktizēta citur. Ilgi domāju par valsti, uz kuru vēlētos doties, bet nu beigās nolēmu aizbraukt uz Franciju. Atbraucot uz pilsētiņu, bija patīkams uztraukums, jo bija neziņas sajūta par to, kādi ir cilvēki, bet satiekoties sapratu, ka izdarīju pareizo izvēli, jo tik sirsnīgus un pieklājīgus cilvēkus nevar bieži sastapt. Esot Francijā, bieži radās iespaids, ka Francija ir kā atsevišķa pasaule.

Visu mobilitātes laiku bija lieliska sadarbība gan ar nosūtošo, gan ar uzņemošo institūciju. Ja radās kāds jautājums vai kaut kas līdz galam nebija saprotams, vienmēr tika palīdzēts. Lai gan francūžiem ir grūtības ar angļu valodu, viņi ļoti centās un runāja. Man bija iespēja darboties praktiski, izmēģināt ko jaunu, ko Latvijā vēl līdz šim nav sanācis izdarīt.

No šīs pieredzes es ieguvu daudz, es redzēju, kā strādā slimnīcas personāls citā valstī, kā tiek pielietotas praktiskās un teorētiskās iemaņas, cik ļoti medicīnas personāls darbojas kopā, vienlīdzīgi, lai palīdzētu pacientam. Es ieguvu arī daudz jaunus un labus draugus, ar kuriem noteikti nepazudīs kontakts. Francijā cilvēki uzņem tevi ar atvērtām rokām, ir patīkami atrasties tur, kur tevi tiešām novērtē.

Paldies par šo lielisko iespēju, jo man bija ne tikai iespēja darboties slimnīcā, bet arī apskatīt blakus pilsētas, pagaršot franču tradicionālos ēdienus un vienkārši labi pavadīt laiku. Erasmus+ mobilitātē es iesaku braukt ikvienam, neatkarīgi no vecuma, jo tā ir lieliska pieredze, kuru es nenožēloju un noteikti došos mobilitātē arī nākamgad.

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bethune
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"



Dianna Akmentiņa

2018. gadā, laika periodā no 13. maija līdz 10. jūlijam es piedalījos Erasmus+ pieredzes apmaiņas programmā, kuru pavadīju Francijā, pilsētā Lansa (Lens). Praksē gāju Centre Hospital de Lens, Endokrinoloģijas nodaļā.

Apmaiņas programmā nolēmu piedalīties, jo vēlējos iegūt jaunu pieredzi, redzēt jaunas lietas, redzēt, kā veselības aprūpe notiek citā valstī. Franciju es izvēlējos, jo pagājušajā gadā Koledžas Starptautiskajā nedēļā ieguvu lielisku iespaidu par valsti un vēlējos uzzināt vairāk, kas sekmēja manu vēlmi izzināt Franciju, tās kultūru un dzīvi tajā.

Neraugoties uz valodas barjeru, ar kuru saskāros gan praksē, gan ikdienā (francūži tikai nedaudz runā angliski, un es nerunāju franciski), sadarbība noritēja izcili. Visu, ko nesapratām, tulkojām, ko nevarēja iztulkot, centāmies parādīt ar interneta palīdzību vai praktiski parādot dzīvē. Ja radās, kādi jautājumi vai nepieciešamība, visi vienmēr centās palīdzēt, reizēm palīdzēja pat pacienti. Personāls bija neizsakāmi draudzīgs un pozitīvs, Francijā cilvēki vispār ir ļoti pozitīvi, bieži joko.

Par milzīgu ieguvumu es uzskatu, ka esmu tikusi pie ģimenes citā valstī, viņi pat nevēlējas mani laist atpakaļ uz Latviju un teica, lai mana ģimene brauc dzīvot uz Franciju. Ģimene nebija vienīgais ieguvums. Es redzēju, ka var būt savādāk. Veselības sistēma Francijā ļoti atšķiras no sistēmas Latvijā. Viņi tiešām domā par cilvēku, nevis par to, kā slimnīcai ietaupīt. Viņi ir centušies atvieglot slimnīcas darbinieku ikdienu.

Par spilgtākajiem iespaidiem varu atkārtoti minēt cilvēku pozitīvismu, liekas, ka tu būtu aizbraucis uz citu planētu, nevis citu valsti. Noteikti paliks atmiņā arī māsas un pacienta savstarpējā cieņa un komunikācija, bet tas nav novērojams tikai starp māsu un pacientu, bet arī starp visu slimnīcas personālu - ārsti, māsas, sanitāri un kurjeri, šeit visi ir vienlīdzīgi un sanitāri arī piedalās ārstu sapulcēs.

Citiem studentiem varu ieteikt pirms braukšanas pamācīties tās valsts valodu, uz kuru dodaties, bet nebūs liela bēda, ja to nedarīsiet, jo tagad ir modernās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var lieliski tikt galā. Galvenais ir ļauties piedzīvojumam, uzdrošināties, ieraudzīt un piedzīvot ko jaunu!

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Lansa
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Jeļena Pruzovska

Laika posmu no 13. maija līdz 10. jūlijam es pavadīju ERASMUS mobilitātes praksē Francijas dienvidrietumu pilsētā Nīmā. Pilsētu ieskauj 7 pauguri, no kuriem tikai 3 ir samērā lieli. Šī fakta un arī romiskās vēstures dēļ Nīma nereti tiek saukta par "Francijas Romu". Vēl viens fakts - Nīmā ir ļoti skaista arhitektūra. Es izvelējos piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, jo tāda iespēja var sniegt vērtīgu pieredzi un palīdzēt izveidot daudzpusīgu priekšstatu par valsti, kā arī ļauj iegūt jaunas zināšanas un dalīties savā pieredzē.

Erasmus apmaiņā man bijā iespēja iziet medicīnisko praksi slimnīcā “Polyclinique du Grand Sud”. Slimnīcas specializācija ir gremošanas slimības, vaskulāras slimības un plastiskā ķirurģija.

Kad es atbraucu, mani ļoti draudzīgi sagaidīja partneraugstskolas administrācija. Man paveicās, ka dažādi skolotāji un medicīnas darbinieki runā angliski, taču kamēr es dzīvoju Francijā, es sāku mācīties arī franču valodu. Vislielāko prieku man sagādāja (atstāja lielu iespaidu) tas, ka visi cilvēki (slimnīcas personāls, pacienti, nepazīstamie cilvēki) ir ļoti atvērti un vienmēr grib palīdzēt, pat ja viņi nerunā angliski.

Katru dienu uz darbu slimnīcā gāju ar prieku, jo katru reizi personāls rādīja man jaunus instrumentus un aprīkojumu. Katru dienu man bija iespēja salīdzināt, kā dara Latvijā un kā Francijā. Viņi labprāt dalījās ar mani savā pieredzē, savukārt, es stāstīju un rādīju, kā mēs darām Latvijā. Profesionālajā ziņā Francijā man parādīja ļoti daudz interesantas un jaunas tehnikas, kuras var pielietot, strādājot slimnīcā.

Cenas atšķiras no mūsējām, it īpaši transporta un dzīvošanas izmaksas. Ēšana arī ir dārgāka, nekā pie mums. Tomēr brīvdienās es ceļoju, lai apskatītu, kā dzīvo citās pilsētās. Tā bija brīnišķīga pieredze un īsts piedzīvojums!

Es iemīlējos Francijā un ceru, ka nākamgad es atkal varēšu doties praksē uz Nīmu, bet jau ar franču valodas zināšanām.

Liels paldies ERASMUS apmaiņai par tik lielisku iespēju un pieredzi!

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Renāte Kārkliņa

Erasmus+ apmaiņas programmā braucu otro reizi. Pēc pirmās pieredzes sapratu, ka nav variantu – ir jābrauc! Un droši vien, ja būs iespēja braukt trešo reizi, piedalīšos. Šoreiz par savu galamērķi izvēlējos Franciju. No visām piedāvātajām vietām Francijā izvēlējos tieši Brestu, L'Hôpital d'Instruction des Armées „Clermont-Tonnerre”, jo biju noskaidrojusi, ka tā ir armijas slimnīca un tas mani ieinteresēja. Beigās tāda izvērtās arī mana prakse. Viena vienīga disciplīna, protokoli, sterilitāte. Vienalga kurā nodaļā praktizētos – vai tā būtu ķirurģija, vai operācijas, vai internā medicīna. Ja sākumā likās nedaudz biedējoši, ņemot vērā, ka franču valodā praktiski nerunāju vispār, tad beigās pie tā tik ļoti pieradu, ka likās pašsaprotami.

Nesagādāja problēmas nedz asistēt ārstiem, ievērojot tik ļoti svarīgos protokolus, nedz runāties franciski ar pacientiem. Viennozīmīgi mana labākā prakse visā Koledžas laikā. Ja ir vēlēšanās pilnveidot sevi profesionāli, tad noteikti jābrauc uz Brestu. Iemācījos ļoti daudz, par ko esmu neizsakāmi pateicīga savām franču skolotājām.

Šajā apmaiņas programmā devos viena pati, kas sākumā likās būs pats grūtākais – tikt galā ar visu vienai. Bet tagad atskatoties, liekas, ka tas bija pats labākais visā pasākumā. Tika iepazīti jauni cilvēki, kas nekad nelika justies vienai. Ar vietējo palīdzību guvu ieskatu franču dzīves ikdienā, kultūrā. Pabiju vietās, kuras pati nebūtu atradusi. Tajā pat laikā, kad man bija brīvais laiks, maniem jauniegūtajiem franču draugiem mēdza būt lekcijas vai tik ļoti svarīgās ģimenes pasēdēšanas, tādēļ, protams, daudz laika tika pavadīts vienatnē, pārtiekot no svaiga gaisa un skaistiem skatiem, kā arī taisot pašbildes atmiņām. Šīs pieredzes highlight’s viennozīmīgi bija tik ļoti lolotais brauciens uz Parīzi, kur ar savu sirdsmāsiņu Diānu Kreicumu (Diāna tajā laikā atradās Francijas pilsētā Arras savā Erasmus pieredzes apmaiņā kā māsiņa) nosvinējām savas dzimšanas dienas.

Visas mobilitātes laikā sadarbojos gan ar nosūtošo, gan uzņemošo institūciju, kas palīdzēja tikt galā ar dažādiem organizatoriskiem jautājumiem. Tas lika justies droši, zinot, ka neskaidrību gadījumā ir kam jautāt. Arī par to paldies!

No praktiskā viedokļa – dzīvoju kojās, man vienai paredzētā istabiņā, slimnīcā tika nodrošinātas pusdienas, tīra forma katru nedēļu, pilsētā ērti pieejams sabiedriskais transports, studentiem visur ir atlaides. Vislabākais draugs un palīgs, lai neapmaldītos, visu apmaiņas laiku – offline aplikācija – maps.me. Iesaku! Ar mobilitātei piešķirtajiem līdzekļiem izdzīvošanai pilnībā pietiek diviem mēnešiem. Tā kā mans mērķis brīvajā laikā bija ceļot, nācās izmantot iekrājumus. Visiem nākamajiem Erasmus entuziastiem, ja ir kādi jautājumi par slimnīcu, praksi kopumā vai par izdzīvošanas lietām Brestā droši jautā – renatekarklina12@gmail.com vai meklē mani facebook.

23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bresta
Māsas prakse, periods 2 mēneši