Erasmus+ studentu pieredzes stāsti - Igaunija
Estere Dravniece
Masāžas prakse Igaunijā
Nav nekāds noslēpums, ka Erasmus+ pieredze vienmēr ir kaut kas neaizmirstams un atmiņā paliekošs. Iemesls Erasmus+? Noteikti tāpēc, ka šis ir mans pēdējais gads koledžā un mana pēdējā prakse. Kādēļ gan no tās nepaņemt visu ko tā sniedz un vēl vairāk. Mans piedzīvojums sākās 12.martā, kad kopā ar vēl vienu meiteni devāmies ceļā ar savu personīgo auto. Divas dāmas, kas nekad nav braukušas tik daudz kilometru vienā dienā, jau izklausās pēc izaicinājuma. Bet ar to visu mierīgi tikām galā. Lielākais uztraukums sākās tad, kad mums paziņoja, ka mūsu pirmā prakses vieta būs citā pilsētā, ne Tartu. Pateicoties kādai igauņu studentei, mums izdevās iegādāties vilciena biļetes. Viņa noteikti bija liels atbalsts visā šajā piedzīvojumā, tādēļ noteikti iesaku sadraudzēties ar kādu vietējo, kas var palīdzēt.
Jogevā, pilsētā, kurā praktizēju pirmo mēnesi, neviens no pacientiem nerunāja angļu valodā. Tā nu man bija jāvelk ārā jau sen malā noliktās krievu valodas zināšanas. Poliklīnika mani uzņēma ar atplestām rokām. Tiešām, es nepārspīlēju. Visi darbinieki bija ļoti laipni un izpalīdzīgi. Viņi ļāva piedalīties savās nodarbībās - vērot, mācīties un izmēģināt pašai. Manuprāt, tas bija pats jaukākais, ka viņi uzticas un ļauj attīstīties. Praktikantam tas ir ļoti svarīgi un liek justies kā daļai no komandas!
Mans otrais prakses mēnesi pagāja strādājot „Tammeka” futbola klubā kā sporta masierim. Tā bija pavisam cita atmosfēra un pavisam cita veida pieredze. Sporta izspiedes un muskuļu iestiepšanas bija mans galvenais palīgs cīņā ar futbolistu savilktajiem muskuļiem. Manas rokas sākumā nebija sajūsmā par praksi, bet ar laiku tās noteikti palika stiprākas un pierada pie slodzes. Bet esmu no cilvēkiem, kas nebaidās. Galvenais ir noticēt saviem spēkiem, uzdrīkstēties un nepadoties.
Abi prakses vadītāji bija gatavi sniegt daudz informācijas un ieteikumus, mans uzdevums bija to uzņemt un mācīties. Tā arī darīju!
Protams, ka nebija tikai mācības vien, jo bija arī brīvdienas. Mums ļoti paveicās ar to, ka mūsu Erasmus+ periodā Igaunijā norisinājās studentu nedēļa. Tā nu iemēģinājām savus spēkus karaokē, 5 stundas no vietas dejojām „Deju maratonā”, kājas gan pēc tam sāpēja. Bet tas viss bija tā vērts, jo tiku finālā! Juhū!
Mans soļu skaitītājs noteikti nebija pieradis pie tik lielas slodzes, jo izstaigāju Tartu krustu šķērsu, tur ir ko redzēt. Visā šajā piedzīvojumā iepazinos arī studentiem no Spānijas, Igaunijas, Vācijas, Beļģijas. Nākamie ceļošanas galamērķi man jau ir zināmi. Portugāļu meitenes pat pēc Erasmus+ atbrauca ciemos uz Latviju.
Tā noteikti bija fantastiska pieredze un jaunu draugi uz mūžu. Jā, sākumā ir bailīgi, jo tu nezini, kas būs. Bet tas pēc laika šķiet pavisam mazs nieks, kas smieklos un piedzīvojumos tiek aizmirsts. Brauc, piesakies un uzdrīksties!
Vecums: 24 gadi
Dzimums: Sieviete
Nosūtošā augstskola: RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts: Igaunija
Prakses institūcija:
1) SA JÕGEVA HAIGLA (Piiri 2, Jõgeva, 48307 Jõgeva maakond,)
2) Futbola klubā Tammeka (Tamme puiestee 1, 50403 Tartu)
Prakses darba joma: Ārstnieciskā masāža
Mobilitātes perioda ilgums: 2 mēneši
Kristīne Juhņeviča
Mans Erasmus+ stāsts sākās pavisam nejauši. Ritēja pēdējā diena, kad varēja pieteikties prakses mobilitātei, un es nodomāju: “Kad vēl, ja ne tagad?” Konkurss noslēdzās, saņēmu savā elektroniskajā pastkastītē vēstuli ar iepriecinošu ziņu: “Jūs esat izturējusi konkursu!” Tā pamazām sākās gatavošanās manam pieredzes bagātajam prakses mobilitātes braucienam uz Igauniju.
Komunikācija ar abām mūsu koledžas koordinatorēm bija ļoti ātra, abas speciālistes bija pretimnākošas un veiksmīgi atbildēja uz jautājumiem, ja tādi bija radušies. Ar uzņemošās iestādes koordinatoru komunikācija noritēja nedaudz lēnāk, taču nebija tādu jautājumu un situāciju, kas būtu atstātas neatrisinātas.
Pirmā nedēļa sajūtu ziņā ritēja ļoti ilgi, guvu daudz jaunas informācijas, kā arī izbaudīju kultūršoku, jo igauņu valodu nepratu tādā līmenī, lai saprastos ar vietējiem viņu valodā, turklāt ne visi vietējie zina angļu vai krievu valodu. Tad, nu, pirmais personiskais ieguvums man noteikti bija jaunas valodas (igauņu) apgūšana ar līdzcilvēku un mobilo aplikāciju palīdzību. Tas nebija vitāli svarīgi, taču es vēlējos gūt no šīs prakses visu, ko tā spēj sniegt.
Nākamais personīgais sasniegums bija nokļūšana praksē Tartu universitātes slimnīcas Sporta medicīnas un rehabilitācijas nodaļā, par ko sapņoju jau kopš pirmās dienas, kad ierados Tartu. Tobrīd zināju, ka pirmo mēnesi prakse notiks pilsētā Jõgeva, taču nākamās prakses vieta gan vēl nebija zināma. Uzrunājot klīnikas vadītāju un uzņemošās iestādes koordinatoru, un izsakot vēlmi iet praksi šajā klīnikā, nepilnas nedēļas laikā guvu pozitīvu atbildi. ‘Motivācija’ un ‘gribasspēks’ noteikti ir divi atslēgvārdi, ar kuriem varētu raksturot savu prakses mobilitāti Igaunijā.
Protams, praksē guvu arī profesionālu izaugsmi, iemācījos masāžu un citu procedūru tehnikas, ko Latvijas koledžās topošajiem masieriem nemāca, piemēram, fizikālās medicīnas procedūras un limfterapijas procedūras veikšanu pacientiem dažādās limfedēmas stadijās.
Lai arī ceļojums nebija tāls, esmu ļoti gandarīta, ka nokļuvu šeit, jo ieguvu patiesi neatsveramu pieredzes bagāžu, iedvesmu turpmākajai darbībai un pozitīvu emociju lādiņu. Paralēli praksei, bija arī laiks citām aktivitātēm un pilsētas iepazīšanai, kas ir kā bonuss: apvienot patīkamo ar lietderīgo. Ļoti paveicās ar prakses laiku, kas sakrita ar Pavasara Tartu Studentu dienām.
Visiem tiem, kuri šaubās par pieteikšanos prakses vai mācību mobilitātei, vēlos teikt: šāda veida pieredzes Tevi kā speciālistu padarīs tikai bagātāku, jo katrā valstī profesijas standarts un darba pienākumu apraksts atšķiras, tāpēc ir ļoti liela iespēja, ka iegūsi daudz vairāk zināšanu, kā Tavi kursabiedri. J
Vārds, uzvārds: Kristīne Juhņeviča
Vecums, dzimums: 22 gadi, sieviete
Mācību iestāde: RSU Sarkanā krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts: Igaunija
Prakses vietas: SA Jõgeva Haigla un
SA Tartu Ülikooli Kliinikum Spordimeditsiini ja taastusravi kliinik
Nozare: Ārstnieciskā masāža
Prakses ilgums: 9 nedēļas (14.03.2022.-13.05.2022.)
Lita Eglīte
ERASMUS+ bija mana iespēja tikt “tālāk, augstāk”, pārvarot pašas noteiktās robežas. Tā kā šobrīd ņemu visu, kas man tiek dots, izmantoju izdevības, piedalos tur, kur mani spēki un zināšanas man atļauj piedalīties, es izmantoju iespēju piedalīties arī ERASMUS+ mobilitātes programmā, kurā cerēju gūt neatņemamu un, iespējams, vienīgo pieredzi ārvalstīs, strādājot jaunapgūtajā specialitātē. Vēlējos iegūt pieredzi citā valstī, nevis, kā pierasts – strādāt Latvijā. Vēlējos strādāt atšķirīgā vidē, kopā ar citas valsts kolēģiem. Un, protams, pārvarēt valodas barjeru, izrauties no ierastās ikdienas dzīves un sajusties kā studentam pēc visiem Covid-19 ierobežojumiem. Tā bija vienreizēja izdevība!
ERASMUS+ programmā piedalījos sadarbībā ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžu, ar kuras palīdzību es nonācu praksē Igaunijā, savukārt, mani uzņēma Tartu Tervishoiu Korgkool. Dokumentu sakārtošana un informācijas iegūšana prakses norisei no RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas puses bija laicīga, vairāk raizes sagādāja uzņemošās koledžas atbildīgās personas komunikācijas nobīde un savlaicīga informācijas nedošana par apmešanos Tartu, noteikumiem dzīvošanai, par prakses vietu, kas mums nebija pašsaprotami. Arī prakses laikā viss negāja tik gludi saistībā ar prakses vietu, jo nebija informācijas no Tartu kontaktpersonas par tālāko darbību otrajā prakses mēnesī, bet es pati visu atrisināju un galu galā esmu nonākusi līdz prakses beigām.
Ko es ieguvu no ERASMUS+ prakses mobilitātes?
Pirmkārt, pārmaiņas ikdienas dzīvē. Dzīve kopmītnēs 2 mēnešu garumā ar nedaudz iepazītiem cilvēkiem (manām kursa biedrenēm) un citiem kaimiņiem bija atgādinājums par kādreizējo uzturēšanos kopmītnēs pirms 20 gadiem. Protams, arī iegūtā apziņa, ka spēju pārvarēt grūtības saziņā ar citā valodā runājošiem cilvēkiem, izskaidrot, ko vēlos un saprast, ko vēlas citi. Saziņa Igaunijā man bija latviešu, krievu, angļu, vācu un arī žestu valodā. Tāpat arī esmu izdarījusi secinājumus par to, kā dzīvo cilvēki Igaunijā, kāda ir viņu ikdiena, dzīves, karjeras iespējas, dzīves līmenis u.c.
Ja domāju par profesionālo pusi, tad mans ieguvums nenoliedzami ir pozitīvs, jo 2 mēnešus piedalījos ne tikai praksē savā darba vietā, kur mācījos darīt to, ko prakses kolēģi un prakses vadītāja iesaka, skatījos, kā strādā masieri, strādāju arī pati, komunicēju ar pacientiem/klientiem un veicu pierakstus, izmēģināju to, ko iemācījos Tartu koledžā, bet piedalījos arī fizioterapeitu un masieru praktiskajās nodarbībās Tartu Veselības Aprūpes koledžā, kur mācījos jaunus masāžas paņēmienus, eksperimentēju jau ar zināmiem, apzināju arī citas metodes, kā strādā Igaunijas terapeiti – ar dažādiem aparātiem palīdz cilvēkiem rehabilitācijā utt.
Jāsecina, ka viss pavadītais laiks ir ar iespaidiem un iegūtām jaunām zināšanām pilns, kaut ko īpaši izdalīt ir grūti. Mums Igaunijā nācās pieredzēt gandrīz 3 gadalaiku maiņu un tas nebija viegli. Iebraucām ziemā, kad vēl Igaunijā bija sniegs un ledus un mīnus grādi, izbaudījām arī pavasara sauli un beigās iestājās gandrīz jau vasara. Bet, ja gribas aizbraukt atpūsties uz kādu siltu vietu, Igauniju tomēr neieteiktu, jo šeit aukstums turas ilgāk nekā Latvijā.
Spilgtākās sajūtas saistās ar notiekošo Ukrainā, par kuru katru dienu klausījos jaunākās ziņas internetā. Nebiju droša, ka varēsim šeit pavadīt 2 mēnešus mierā un bez uztraukumiem. Bet dzīve turpinās. Krāsas uz ielām (jauniešu krāsainās frizūras, izplaukuši ziedi piemājas dārzos) un siltums Igaunijā (pēc ziemas aukstā laika), protams, radīja labāku noskaņojumu. Apmeklēju arī Zinātnes centru AHHAA un sajutos kā bērns. Patiesībā, Tartu var iepazīt vēl un vēl, tikai nepieciešams laiks. Noteikti iesaku atbraukt uz Tartu arī citiem, bet, lai labāk būtu gatavi braucienam, it sevišķi, dalībai ERASMUS+ prakses mobilitātē, iesaku:
- Ja proti sarunāties angļu valodā, ir labi – varēsi komunicēt ar prakses vadītāju. Ar klientiem – laba komunikācija nav garantēta, jo klienti var nezināt nevienu citu valodu, izņemot savu dzimto.
- Neņem līdzi daudz skaidras naudas (vismaz uz Igauniju), jo bankomāts nepiedāvā iespēju ielikt skaidru naudu aparātā.
- Esi laipns, atvērts un smaidīgs un igaunis pēc kāda laika Tev atvērsies sarunai.
Un jā – ir jābūt elastīgiem un gataviem, ka plāni var mainīties vai notiek negaidītas izmaiņas prakses laikā. Pašiem jābūt aktīviem un gataviem iesaistīties pilnībā procesos, kas notiek apkārt. Dzīvē kopmītnēs var gadīties arī visādi istabiņu (dzīvokļa) kaimiņi (mums ar tiem paveicās), tāpēc jābūt pacietīgiem, iecietīgiem un ar humora izjūtu.
Iespējams, manas angļu valodas zināšanas nebija pietiekamas vai profesionālas, bet viss ir apgūstams, - ja vien ir mērķis. Un mērķis ir sasniegts!
Vārds, uzvārds: Lita Eglīte
Vecums: 46
Dzimums: Sieviete
Nosūtošā iestāde: RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Prakses valsts un vieta: Igaunija
Tartu Tervishoiu Korgkool, Nooruse 5, Tartu (prakses vieta, kurā mācījos)
Tartu Teraapiasalong, Kalevi 52, Tartu (prakses vieta, kurā strādāju)
Prakses joma: Masieris
Prakses ilgums: 2 mēneši
Linda Pozdiševa
Es izvēlējos atkārtoti piedalīties Erasmus plus prakses mobilitātē, jo pirmā pieredze bija lieliska, vēlējos iegūt papildus pieredzi Igaunijā. Sadarbības pieredze ar nosūtošo un uzņemošo institūciju bija ļoti laba gan pirms un pēc mobilitātes, gan tās laikā. Nebija nekādu starpgadījumu, viss bija korekti.
Inguna Riekstiņa
Nolēmu piedalīties Erasmus+ prakses mobilitātes programmā, jo zināju ka tā būs lieliska iespēja iepazīt savu nākotnes profesiju un ielūkoties kā šī profesija ir attīstīta blakus valstī. Sadarbība ar abām iesaistītajām pusēm gan pirms mobilitātes programmas, gan tajā, gan pēc tās bija lieliska. Visi bija ieinteresēti, lai 100% apgūtu nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Profesionālais ieguvums noteikti ir ātrā pielāgošanās darba vietā un tās straujajam darba tempam.
Agnese Svence
Piedalīties Erasmus prakses mobilitātē izvēlējos, jo uzskatīju, ka tas ir izaicinājums. Jāsaka, ka tā tas arī bija. Prakses laiks noritēja Tallinas reģionālajā slimnīcā. Pirmajā nodaļā biju kopā ar savu latviešu kolēģi, tāpēc atrasties svešā vidē nekādas grūtības nesagādāja, jo kopā vienmēr drošāk, taču jautrākais sākās, kad otrā nodaļā mūs izdalīja. Par laimi, protu krievu valodu, jo jāatzīst, ka Tallinā gluži kā Rīgā, puse iedzīvotāju runā krievu valodā, otra puse igauņu. Krievu valodu nācās pielietot daudz vairāk nekā angļu. Tikai pašas jaunākās medmāsas nerunāja krieviski, ar kurām varēja sarunāties angliski.
Katru dienu bija jādodas līdzi vienai māsiņai un jāveic viņas pienākumi, tā pat arī jāpalīdz citām māsiņām, ja nepieciešams. Varētu teikt, ka jutos tā it kā strādātu tur jau sen. Pat bez igauņu valodas zināšanām, spēju arī patstāvīgi doties pie pacientiem un veikt manipulācijas. Pēc darba dienas beigām, neiztiku arī bez manāma noguruma.
Ja salīdzina praktiskos ieguvumus ar personiskajiem, tad viennozīmīgi personiskie iegūst pārsvaru. Prakses laikā neko radikāli atšķirīgu no Latvijas slimnīcām nepiedzīvoju. Māsu pienākumi tādi paši kā pie mums, protams, dažas nianses ir atšķirīgas. Bet personiskajā aspektā ieguvu gan pašpārliecinātību par saviem spēkiem, gan patstāvības devu, gan prasmes adaptēties svešā vidē. Un arī daudz, ko citu, ko nemaz nevar aprakstīt, kas jāizbauda pašiem uz savas ādas.
Kas attiecas uz nosūtošo un uzņemošo institūciju, viss bija kārtībā. Ar dokumentāciju arī viss noritēja gludi. Ja bija kāda nepieciešamība sazināties, koordinatoru e-pasti un telefoni man bija, varēju rakstīt, zvanīt un interesēties. Bet akcents uz to, ka neviens neauklēsies un priekšā neteiks, pašai jāraksta, jāprasa, jāuzzina. Vairāk tas attiecas uz uzņemošo institūciju.
Brīvajā prakses laikā pabiju daudzos apskates objektos gan Tallinā, gan ārpus tās. Igaunija ir zeme ar skaistām dabas ainavām – jūra, ūdenskritumi, klintis. Arī Tallinas vecpilsēta neapšaubāmi ir ievērības cienīga. Jāsaka, ka esmu ļoti apmierināta ar izvēlēto prakses vietu, tāpēc, ka bija iespējams praktizēties augstā līmenī, iepazīt un apceļot kaimiņu zemi, kā arī būt tuvu mājām.
Esmu priecīga un pateicīga, ka man tika dota iespēja piedalīties šajā projektā un ar lielāko prieku dotos vēl kādā pieredzes apmaiņas braucienā. Tikai, studenti, esiet gatavi, ka ar visu būs jātiek galā pašu spēkiem!
23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Igaunija, Põhja-Eesti Regionaalhaigla
Māsas prakse, periods - 2 mēneši
Inga Vanags
Pieredze par manu Erasmus prakses mobilitāti Igaunijā 2017 g. Uzzināju no skolas administrācijas, kad mūsu koledžā ir iespēja braukt pieredzes apmaiņas programmā. Mana velme bija apgūt jaunas iemaņas un papildināt savas zināšanas. Izvēlējos Igauniju tam dēļ kad biju dzirdējusi atsauksmes par Igaunijas medicīnas un veselības līmeņa kvalitāti.
No Latvijas un Igaunijas pusēm nesaskāros ar problēmām un ja radās jautājumi vai neskaidrības tie ļoti ātri un operatīvi tika atrisināti. Pateicos abām pusēm par jauku sadarbību un pretim nākšanu.
No Erasmus prakses mobilitātes ieguvu milzum pieredzi gan praktiski gan teorētiski. Uzzināju jaunas metodes kuras līdz šim nebiju redzējusi piemēram: sīki un detalizēti izrādīja kāda ir Laboratorijas darba kārtība, sīku izklāstu par Peritoneālo dialīzi kā arī Hemodialīzi. Praktizēju gan nodaļas darbu, gan ambulatoro, gan intensīvo terapiju. Kopmītnēs bija citi studenti interesanti uzzināt kā citās valstīs notiek medicīnas darbs. Kultūra, ainavas un vēl daudz dažādu pieredzi kā Igauņi mācas kādas atšķirības starp Latviju.
Mūs aicināja Igauņi uz koledžu piedalīties bērnu\skolnieku apmācībām “Pirmās palīdzības sniegšanā” Un tas notika simulatoru telpās, tas bija iespaidīgi.
Tie, kas apsver braukt vai nebraukt varu no savas pieredzes ieteikt noteikti braukt, braucat divatā būs interesantāk. Iegūstiet jaunu pieredzi, jaunas zināšanas un protams papildināsiet esošās. Nebaidieties no pārmaiņām un nemeklējiet iemeslus kādēļ nebraukt.
P.S. Valoda !!!! Nē, tas nav šķērslis un iemesls, lai nebrauktu.
34 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Igaunija, Tallinna Tervishoiu kõrgkool
Māsas prakse, periods - 2 mēneši
Ieva Briede
Es piedalījos Erasmus+ prakses mobilitātē, jo vēlējos redzēt kā notiek darbs ārzemju slimnīcā, salīdzināt Latvijas medicīnas sistēmu ar Igaunijas. Lielas atšķirības nav.
Sadarbība ar Erasmus+ koordinātoriem bija laba.
Es uzskatu, ka esmu daudz ieguvusi šajā praksē. Uzlaboju angļu un krievu valodas zināšanas. Iemācījos labāk komunicēt ar pacientiem, kaut dažreiz bija valodas barjera. Ieguvu daudz paziņas no dažādām valstīm, jo dzīvoju dienesta viesnīcā, kur pārsvarā mitinājās ārzemju studenti. Ārpus prakses laika biju uz dažādiem pasākumiem.
Pirmajā nedēļā, kad atbraucu bija studentu svētku nedēļa. Šajā laikā notika daudz pasākumu. Bet arī pārējā laikā nevarēja sūdzēties par pasākumu trūkumu. Erasmus student network ļoti bieži organizēja dažādus pasākumus, piemēram, filmu vakarus, kultūras vakarus, kur varēja iepazīt citu valstu kultūru. Tartu ir skaista pilsēta, kas apvieno pilsētas rosību un dabas skaistumu kopā.
Studentiem, kuri vēlās piedalīties Erasmus+ prakses mobilitātē iesaku pameklēt informāciju pirms braukšanas par to valsti uz kuru brauks. Īpaši par Igauniju runājot, iesaku izvēlēties nevis tās kopmītnes, ko nodrošina Igaunijas koledža, bet gan centra kopmītnes, jo tur ir lētāk un tuvāk centram. Līdz slimnīcai jābrauc tikai kādas 10 - 15 minūtes ar autobusu. Sabiedriskais transports šeit ir lēts.
Kopumā par šo praksi varu izteikties pozitīvi. Ļoti laba pieredze. Ja būs tāda iespēja vēlreiz piedalīšos Erasmus+ prakses mobilitātē. Iesaku katram izmantot šo iespēju.
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Igaunija, Tartu Health Care College
Māsas prakse, periods - 2 mēneši
Lauma Vecumniece
Pamatskolas un vidusskolas laikā izmantoju iespēju piedalīties apmaiņas programmās - NordPlus un Comenius, tā kā mazs viedoklis par starptautiskiem projektiem man bija radies. Uzsākot mācības koledžā, studiju daļas vadītāja informēja pirmajās dienās, ka mūsu izglītības iestāde piedalās Erasmus+ prakses mobilitātē un, ka ik vienam ir iespējas būt par tās dalībnieku, sākot ar otro kursu. Es zināju – man ir jādara viss, lai izturētu konkursu un brauktu gūt pieredzi ārpus Latvijas!
Jūlija Šteinberga
Šajā pavasarī es pirmo reizi esmu piedalījusies praksē ārzemēs, tieši, Igaunijā, Erasmus programmas ietvaros. Piedalīties šajā programmā es nolēmu, jo vēlējos iepazīties ar medicīnas darbinieku darbu ārzemēs, iegūt jaunus draugus un papildināt savas zināšanas. Šie bija mani mērķi pirms braukšanas uz Igauniju, kurus, man liekas, esmu realizējusi. Prakses laikā es kopā ar savām kolēģēm no RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas dzīvojām koledžas (Tartu Health Care Colleage) viesnīcā. Dzīvošana viesnīcā man patika, kaut gan sākumā bija nedaudz bailīgi, jo iepriekš nekad neesmu dzīvojusi dienesta viesnīcās. Šajā laikā esmu sadraudzējusies gan ar meitenēm no Latvijas, kas bija praksē Tartu, gan arī ar vairākiem cilvēkiem no citām valstīm, piemēram, no Spānijas, no Lietuvas.