Erasmus+ studentu pieredzes stāsti - Grieķija
Poļina Kļuškina
Erasmus prakses mobilitātē nolēmu piedalīties ar cerību, ka tā man palīdzēs gan personiskajā, gan karjeras izaugsmē. Viens no galvenajiem kritērijiem bija paplašināt savas zināšanas medmāsas darbā, iemācīties kaut ko jaunu medicīnas pakalpojumu jomā, kā arī paskatīties uz pašsaprotamām un pazīstamām lietām ar “grieķu acīm”.
Sadarbība ar mūsu koledžu gan pirms, gan pēc mobilitātes bija ļoti apmierinoša, visi jautājumi risinājās ļoti ātri, ko nevar pateikt par uzņemošo institūciju. Informācija bija ļoti nepilnīga, tāpēc lielāko daļu jautājumu bija jānoskaidro no trešā kursa meitenēm, kuras pavadīja savu praksi Grieķijā pirms mums, kā arī no viesnīcas un slimnīcas personāla. Studentu kartes, kuras dod atlaidi dažādiem transporta veidiem un muzeju apmeklēšanai, mēs tā arī nesagaidījām, bet tajā pašā laikā bija arī daudz pozitīvu brīžu, piemēram, labi organizēts, bezmaksas un garšīgs ēdiens, kā arī slimnīcas medicīnas personāls bija ļoti uzmanīgs un izpalīdzīgs pret mums, praktikantēm.
No profesionālā viedokļa es uzzināju alternatīvus variantus tām lietām, pie kurām es pieradu Latvijas slimnīcās. Darbs ķirurģijas nodaļā bija ļoti interesants. It īpaši mani pārsteidza operāciju bloks. Mums bija lieliska iespēja novērot ķirurgu un māsu darbu operāciju laikā.
No personiskiem ieguvumiem gribu atzīmēt to, ka esmu uzlabojusi savas angļu valodas prasmes un zīmju valodu, komunicējot ar pacientiem, kuri neprot angļu valodu. Divu mēnešu laikā es kļuvu patstāvīgāka un atbildīgāka, uzzināju daudz ko par Grieķijas kultūru un tradīcijām.
Paši spilgtākie momenti, dzīvojot Grieķijā, bija patstāvīgi ceļojumi pa Peloponesu. Divu mēnešu laikā mums izdevās apmeklēt pārsteidzoši pasakainas vietas un satikt ceļotājus no citām tālajām valstīm, piemēram, Austrālijas un ASV.
Tas, ko varu ieteikt studentiem, kuri vēlas doties uz Grieķiju, ir iemācīties dažas frāzes grieķu valodā, jo daudzi pacienti ir gados veci un nesaprot angļu valodu. Kā arī, ja Erasmus prakses mobilitāte ir plānota maijā un jūnijā, ir jārēķinās ar to, ka tur būs ļoti karsti.
Neskatoties uz dažiem mīnusiem, kopējais iespaids no prakses Greķijā ir vienkārši lielisks, un es ar lielāko prieku arī nākamgad piedalīšos Erasmus prakses mobilitātē.
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Nadežda Sedova
I chose this country because I have never been there before. We were doing training in a small town called Sparta.The town itself maybe is small, but still has places to visit or just relax with a cup of coffee. The landscape is also very beautiful. We enjoyed a great view of the mountains right outside our hotel windows.
General Hospital of Sparta is located on the top of the mountain. The ride to the hospital took us 15 minutes by taxi, which was our usual way of transportation. The training at the hospital was 2 months long and for that time I had a chance to work at the pathological ward, surgical ward and emergency department. I had a great opportunity to observe the work of the medical staff there, but most of the days there was not a lot of work to do. I can honestly say that my favorite was the surgical ward. It was really fascinating that we got to see a different operation every day. The staff there is also nice, if we had any questions they would answer them as best as they could, although not everyone spoke English well.
Laura Ostapenko
Izvēlējos piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, jo, manuprāt, tā ir lieliska iespēja iepazīt jaunu kultūru un gūt jaunus iespaidus, izejot mācību praksi ārpus Latvijas, ka arī jau iepriekšējā studiju gadā piedalījos apmaiņas braucienā, no kura man ir tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, pieredze un atmiņas.
Alisa Senkoveca
Mans pieredzes stāsts ir par Grieķiju. Izvēlējos šo valsti tāpēc, ka nekad tur neesmu bijusi. Apmaiņas prakse notika mazā pilsētā Spartā. Pati pilsēta, manuprāt, nebija īpaši interesanta, taču daba apkārt bija brīnišķīga! No visām pusēm varēja redzēt kalnus, tik milzīgus un skaistus.
Spartas slimnīca atrodas uz kalna, apmēram 3-4 km attālumā no pilsētas centra. Tā nav liela, bet tur ir dažādas nodaļas un visi nepieciešamie speciālisti. Manas prakses ilgums bija 2 mēneši, kuru laikā man bija iespēja strādāt patoloģijas nodaļā, uzņemšanā un operāciju blokā. Tā, kā šī prakse bija pēdējā manā trīs gadu studiju programmā, nevaru teikt, ka bija iespēja uzzināt kaut ko pavisam jaunu. Tomēr jauna pieredze bija asins spiediena mērīšana bez fonendoskopa palīdzības un asins paraugu ņemšana ar parasto 10 ml šļirci.
Viktorija Dolgareva
Erasmus+ programmai ir vairāki plusi, ne tikai pieredzes un zināšanu iegūšana, bet arī jaunu cilvēku iepazīšana, iespēja ieraudzīt Pasauli, pozitīvo emociju iegūšana un sevis atrašana. Līdz pēdējam nevarēju iedomāties, ka pateicoties šai programmai nokļūšu Grieķijā. Saprast to, ka būšu citā valstī, tālu no dzimtās zemes, kur ne visi pārzina angļu valodu, kur viss ir jauns un nepazīstams, iedvesmoja mani. Nevarēju noticēt, ka es divus mēnešus dzīvošu Grieķijā, arhitektūras, Olimpisko spēļu, varoņu un Dievu zemē, kur katrā ainavā ir iekļautas olīvkoku audzes un antīkas statujas.
Diāna Kreicuma
2015. gada aprīļa beigās devos Erasmus+ apmaiņas programmā uz Grieķiju, Spartu, lai divus mēnešus dotos praksē Spartas slimnīcā (General Hospital of Sparti). Manu izvēli noteica vairāki faktori, viens no tiem bija iespēja pabūt pilnīgi citā vidē, kur ne vienmēr cilvēki runās angļu valodā un būs jāspēj sazināties citādāk, kas ne vienmēr nozīmē sliktāk, mēs nekad neiedomātos, cik labi var sazināties ar žestiem vien un mēģināt saprast cilvēku, kurš pusi stāsta grieķu valodā un otru pusi angļu valodā, tas cilvēkus satuvina jau no paša sākuma, caur smiekliem un neizpratni, bet vienmēr nonāk pie rezultāta. Manuprāt, šīs apmaiņas būtība ir pārsteigt sevi ar to, cik dažādi mēs varam saprasties un tik pat kvalitatīvi mācīties. Erasmus programma jau pati par sevi piedāvā izaicinājumu, Grieķija, vide, kultūra – fantastiska iespēja izaicinājumiem, izdzīvot pašai divus mēnešus ar brīvāk domājušiem cilvēkiem, atvērtiem, bez stresa, izdzīvot, mācīties, atpūsties ar ierobežotiem līdzekļiem – tā jau vien ir māksla! Jau rēķinājos ar to, ka valstī norisinās grūtības un iespējams būs kādi ierobežojumi, to patiešām varēja just Spartas slimnīcā – bet tieši no šī faktora, tagad domāt kreatīvāk, kā izdzīvot, risināt situācijas, ja nav pietiekami daudz materiālu.
Sadarbība ar uzņemošo institūciju nebija nekādu problēmu, laiku iepriekš no universitātes tika saņemts e- pasts, informācija par viesnīcu un iedoti kontakti, ar ko mēs varam sīkāk sazināties par kādiem jautājumiem, vietējām meitenēm, kas arī mācījās māszinības. Kad atlidojām, tajā pašā dienā sazinājāmies ar meitenēm, kad arī sarunājām par nākošo dienu, kur jāiet, kas jādara. Nākošās dienas rītā sagaidīja Erasmus koordinatore un aizveda uz slimnīcu. Spartas universitātē cilvēki patiešām ir atsaucīgi, ja ir kādi jautājumi var jautāt un visu var sarunāt, tikai vajag komunicēt. Mobilitātes papīrus varēju saņemt pēdējā dienā, viss tika sagatavots, sarunāts un laicīgi izdarīts. Citreiz gan jābūt uzstājīgam, lai šeit laicīgi saņemtu vēlamo.
Godīgi sakot, šī bija vislabākā prakse kāda man ir jebkad bijusi – neticama patstāvība pilnīgā svešumā! Jutos jau kā īsta medicīnas māsa. Sākotnēji, protams, jādod laiks pierast gan sev pie cilvēkiem, pacientiem, gan jādod laiks viņiem pierast pie manis. Abpusēji! Pirmo nedēļu no māsas darba darījām pavisam nedaudz, vairāk iepazināmies ar vidi, nelieli darbiņi, bet pēc tam, principā strādājām jau kā vietējās māsas. Darījām pilnīgi to pašu, ko māsas un citreiz šķiet, ka pat Latvijā nav tik intensīvs prakses noslogojums.. Noteikti esmu pilnveidojusi savas zināšanas, esmu redzējusi daudzas procedūras, ko veic tikai ārsti, bet māsai ir jāsagatavo viss nepieciešamais un to visu redzot, esot klāt – lieliski paliek atmiņā. Esot šeit, man ir iepaticies māsas darbs vairāk, nekā uzsākot studijas, šeit māsas ir kā autoritāte! Un pateicoties Erasmus programmai es beidzot esmu sapratusi, kādā virzienā es vēlos doties tālāk pēc koledžas absolvēšanas. Bija iespēja skatīties operācijas, pašai izņemt drenas, izņemt šuves un palīdzēt ārstiem brūču pārsiešanā, ko nebiju darījusi iepriekš.
Personīgi esmu sapratusi, ko vispār vēlos darīt savā dzīvē, smieklīgi, bet esot Latvijā, bieži vien nav iespējas apstāties un ieelpot, jo visu laiku ir sajūta, ka esmu kā ritenī un tik plūstu, lai gan īsti skaidrības nav. Šobrīd, ir vīzijas, vēlmes, mērķi, idejas un apskaidrība, gan kā pilnveidot sevi, gan arī vēlmes profesionālā jomā. Būt divus mēnešus prom no visiem, šādā vecumā - tas ir svētīgi, dod iespēju novērtēt dzimto valsti, draugus, apzināties īstās vērtības un tad jau viss ir paša rokās vai to izmantot un rīkoties, vai sūdzēties par dzīvi tālāk.
Par laika periodu kopumā - dzīvojām divus mēnešus viesnīcā, kas nebija pārāk laba, patiesībā drausmīga. Ja dodies uz Sparta Inn, ieteiktu meklēt dzīvokli vai doties uz citu viesnīcu, administrācija atsaucīga, taču istabās ir prusaki, viesnīca veca, un pagalmā smakas ir tādas, ka atbraucot uz Latviju, no drēbēm joprojām nevar dabūt to ārā! Ja ņem vērā, ka Spartas universitāte apmaksā apmēram pusi no summas, kas būtu jāmaksā par istabu, tad mēs noteikti pārmaksājam, jo runājot ar citiem studentiem, viņi kopā pat nemaksā tik daudz. Respektīvi, universitāte maksāja apmēram 200 eiro, es pati pirmajā mēnesī 170 eiro, kopā sanāk 370 eiro. Citi studenti, tur max maksā 250 eiro par daudz labākas kvalitātes istabu un nekādu smakojošu pagalmu. Tātad, tiešām ieteiktu meklēt citas alternatīvas, nevis izdot tādu naudu par ko šādu.
Katru dienu gājām ar kājām uz slimnīcu, jo autobusi katru dienu negāja, tad, kad mums vajadzēja un no rīta tik patīkams, ka tāds rīta sportiņš vien bija. Citreiz kādi cilvēki mūs aizveda, bijām sadraudzējušās ar vietējiem. Visi bija pārsteigti, ka ejam ar kājām, taču tie bija labi, ja 4km. Pēc prakses devāmies uz studentu ēdnīcu, kur mums deva par velti – 2x dienā ēdienu. Tas bija ļoti jauki, varējām ietaupīt, jo Grieķijā ir dārgāk nekā Latvijā, tas nu ir fakts, jārēķinās ar lielākiem izdevumiem, nekā domāts iepriekš! Citreiz trīs dienas pēc kārtas ir makaroni ar jocīgu gaļu, tad ieturējām diētu un priecājāmies par dienām, kad bija zivis un kartupeļi, bet kopumā garšīgi. Ļoti daudzās vietās bija tādi, kā ūdens padeves punkti, gan slimnīcā, gan ēdnīcā, pie dažiem veikaliem mierīgi var ieliet sev padzerties, jo, saprotams, divreiz karstāks kā Latvijā, lai varētu vienmēr padzerties! Lai gan arī veikalā, lielā ūdens pudele maksā vien 23 centus.. tas salīdzinoši ir lētākais, piena produkti salīdzinoši ar Latviju ir divreiz dārgāki. Taksis pa visu pilsētu, neatkarīgi uz kurieni, maksā 4 eiro, autobuss ar studenta karti 50 centi.
Spartā visi, katru dienu, jebkurā laikā atpūšas un sēž kafejnīcās, tas sākotnēji bija tāds pārsteigums, pilsēta maza, visi viens otru pazīst un tik pļāpā. Vakaros otrā elpa, visi izlien no mājām. Dīvaini šķita darba laiki veikaliem, vienu dienu strādā līdz diviem, nākošo dienu ar divu stundu pauzi, katrā ziņā tikai otrajā mēnesī sapratu, kad jāiet un kad var nemaz nemēģināt. Šeit katru trešdienu, sestdienu ir tirdziņš, kur ar nepacietību gaidījām šīs dienas, jo tur bija viss, ko var vēlēties, apelsīni, nektarīni, melones, zemenes, ķirši un vēl visi dārzeņi un salīdzinot, lētāk kā Latvijā, bez tam vietējo audzēts! Ēdiens restorānos ir debešķīgs, šķiet, ka visu naudu esmu principā noēdusi – bet ir to vērts, jautājiet tik vietējiem, ko vajadzētu nogaršot un pamēģiniet! Citas garšas – ir to vērts arī samaksāt lielāku naudiņu, šķita interesanti, ka tur nav kā Latvijā, katram savs šķīvis un viss, šeit uz galda ir kādi pieci dažādi ēdieni, un visi dalās ar maltīti, lieliska iespēja pagaršot ļoti daudz ēdienus. Vienmēr pie pusdienām dod ūdeni un maizi, citreiz jāmaksā, citreiz ne, kā kurā restorānā. Katrā ziņā esmu iemācījusies ēst lēnām, baudīt mirkli un novērtēt doto laiku un brīvdienās, nevis sēdēt četrās sienās dzīvoklī, bet ceļot apkārt. Tā teikt, āķis lūpā, tagad gribas to īstenot Latvijā, jo, man šķiet, padzīvojot citur, tikai tad ir iespēja līdz galam novērtēt Latvijas skaistumu un to, ka pie mums, tiešām ir lētāk! Ehh, atziņu ir daudz, tiešām daudz un tieši tāpēc ir vērts doties Erasmus praksē! Jo šķiet, ka esmu no jauna piedzimusi un esmu atvērusi beidzot acis un redzu, kas ir kas.
Kopumā, ja prātīgi tērē naudu un visu nenoēd, tad var izdzīvot ar piešķirto summu, diemžēl , es pārāk daudz baudīju un bija nepieciešams ņemt naudu no saviem līdzekļiem. Protams, jāmazgā arī drēbes, kas kopumā ir diezgan dārgi!
Ieteiktu būt tiešām atsaucīgiem, atvērtiem, smaidīgiem un ar entuziasmu pret dzīvi! Jo šeit, nekad nevar zināt, kā jauniepazītie draugi, paziņas var ietekmēt tālāk tavu dzīvi, man šie cilvēki tik daudz, ko ir iemācījuši, ka šķiet, nepietika laiks, lai visu aptvertu!
Nedomā divreiz, noteikti dodies Erasmus programmā – tas ir 100% tā vērts! Atbraucot atpakaļ, Latvijā nekas nebija mainījies, tikai es – cita es! Ja ir kādi jautājumi, ar lielāko prieku padalīšos un palīdzēšu, šeit varētu rakstīt mūžīgi, bet ar konkrētākām lietām – dkreicuma@gmail.com vai esmu arī facebook.
22 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
A. Zubrica
Uz Grieķiju braucu dažas dienas ātrāk, lai aprastu ar vidi un cilvēkiem. Kamēr nenonācu Grieķijā, neticēju, ka esmu tikusi erasmus apmaiņas programmā un dzīvošu 2 mēnešus ārpus Latvijas.
Sākumā bija ļoti grūti, jo nonākot galamērķī, Atēnu lidostā, uzzināju, ka tika pazaudēta bagāža, tāpēc 5 dienas nācās palikt bez bagāžas. Tā kā ielidojām vēlu, Spartā nonācām naktī. Pirmā doma bija, ka mēs esam nonākušas nepareizā vietā, jo autoostā nebija neviena cilvēka. Pēc pāris minūtēm tomēr atbrauca studente no University of the Peloponnese un aizveda mūs uz viesnīcu, kurā mēs dzīvojām 2 mēnešus.
Tā kā Spartā nav studentu viesnīcu, dzīvojām hotelī. Hotelis bija kā hotelis, nekas īpašs, bet dzīvot varēja. Vienīgie mīnusi viesnīcā bija tas, ka ledusskapi mēs dabūjām tikai nepilnu mēnesi pirms braucām prom un tas, ka lai tiktu pie interneta nācās iet lejā uz lobiju, kur apgrozījās daudz cilvēku. Personāls hotelī bija ļoti labs, draudzīgs un izpalīdzīgs. Vienmēr centās palīdzēt savās iespēju robežās.
Pilsētu jau pirmajā dienā izpētījām pašas, jo studentei, kura mūs naktī sagaidīja, nebija iespējas nākamajā dienā mūs iepazīstināt ar pilsētu. Sparta – ļoti maza, bet skaista pilsēta. Vienā dienā izstaigājām visu pilsētu, uzreiz arī iemīlējāmies Spartā. Visapkārt milzīgi mandarīnu un olīvu koku dārzi. Spartieši lepojas ar savu olīveļļu un liek to visur un daudz! Sportam Spartā pievērš ļoti lielu uzmanību, visu dienu vietējā stadionā sporto cilvēki, bieži notika arī futbola spēles. Cilvēki ļoti laipni, izpalīdzēs ilgi nedomājot. Cilvēku dzīves uztvere un attieksme pret dzīvi krasi atšķiras no Latvijas. Grieķi – ļoti ticīga tauta. Izbaudījām grieķu lieldienu pasākumu, kas arī ļoti atšķīrās no Latvijas lieldienām. Tā kā cilvēki Grieķijā ir ļoti ticīgi, tad lieldienu svinības visu laiku saistījās ar baznīcu.
Pagaršojām arī dažus grieķu nacionālos ēdienus un dzērienus. Ļoti atšķirīgi no Latvijas, gan tas, kā viņi pasniedz, gan, kā Grieķijā notiek maltītes. Visi kas ir pie galda, ēd no viena trauka katrs ar savām dakšām, kā milzīga ģimene. Mums piedāvāja arī pusdienas un vakariņas ēst skolā, šo iespēju arī izmantojām, tur gan reizēm bija par ko pabrīnīties, kā piemēram omlete, kurā ir ieceptas maizes garozas.
Grūti bija pierast pie tā, kad svētdienās neviens veikals, arī pārtikas, nestrādāja. Brīnījos arī par darbalaikiem, jo pārtikas veikali strādāja tikai līdz 21:00 un sestdienā līdz 20:00.
Pirmo reizi, kad aizbraucām uz jūru, nebija cilvēku, kas peldētos, jo tur vēl nebija sākusies vasara. Kamēr mēs staigājām krekliņos un svārciņos, vietējie staigāja biksēs un džemperos.
Par slimnīcu. Slimnīca atradās kalnā uz kuru veda līkumains ceļš. Katru dienu gājām, pa to ceļu un visi izbrīnā jautāja: „Kāpēc, jūs ejat kājām, ja var braukt ar autobusu?” Slimnīcas kolektīvs bija ļoti laipns, pat ja visi nemācēja runāt angļu valodā, kaut kā sanāca saprasties ar visiem. Mūs sadalīja trīs nodaļās, uzņemšana, operāciju zāle un dzemdību nodaļa.
Uzņemšanas nodaļa ļoti atšķiras no Latvijas uzņemšanas nodaļas, jo viņiem nav ģimenes ārstu, tāpēc cilvēki nāk arī ar parastākajām sūdzībām, kā, piemēram, temperatūru. Tur es iemācījos veikt elektrokardiogrammu, ņēmām asinis no vēnas, kas arī bija dīvaini, jo asins analīzes ņēmām ar šļirci. Ejot praksi uzņemšanas nodaļā redzēju daudz interesantas lietas, lūzumus, dehidratācijas u.c.
Dzemdību nodaļā daudz darīt nevarējām, kā skatīties dzemdības. Tur es redzēju pirmās dzemdības savā mūžā. Tas bija ļoti interesanti, jo ārsti, kas pieņēma dzemdības vienmēr stāstīja soli, pa solim kas notiek. Kad bērns bija piedzimis, mums bija iespēja skatīties, ko dara ārsts ar jaundzimušo, iztīra elpceļus u.t.t. Man vislabāk patika prakse operāciju zālē, tur varēja vērot visādas operācijas, kaulu operācijas, trūces operācijas, akmeņu izņemšana no urīnpūšļa, žultspūšļa izņemšana, ķeizargriezieni u.t.t. Tas man patika vis labāk, jo katru dienu ejot uz praksi, es uzzināju kaut ko jaunu. Tika stāstīts viss ne tikai par operāciju un operācijas gaitu , arī par instrumentiem un galdiņu klāšanu.
Īsumā viss, nevar jau vienā stāstā visu izstāstīt un visas bildes salikt. Kopumā, es esmu laimīga, ka izmantoju šo iespēju un noteikti gribu tur vēlreiz atgriezties!
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžaMobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Renāte Kārkliņa
Jau kopš vidusskolā uzzināju par Erasmus sniegtajām iespējām, sapratu, ka vēlos šīs iespējas izmantot. Liels prieks, stājoties Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, bija par to, ka koledža piedāvā piedalīties Erasmus programmā. Nebija ilgi jādomā līdz pieteicos. Nu jau divi neticami aizraujoši mēneši ir pagājuši, tāpēc viss, ko varu darīt ir baudīt atmiņas un šajā pieredzē dalīties.
Man bija ļoti svarīgi paskatīties kā aprūpes process tiek veikts citās Eiropas valstīs, lai salīdzinātu un saprastu savas iespējas un vēlmes nākotnei. No vienas puses, esmu tik daudz ko redzējusi, pieredzējusi, ka nespēju vien sagaidīt, kad ar savām jauniegūtajām zināšanām varēšu dalīties strādājot Latvijā. No otras puses, ir nācies tikt galā ar dažādām pārpratumu pilnām situācijām, kaut vai vien valodas barjeras dēļ. Bet es to uztveru kā lielu plusu, jo tas ir palīdzējis pilnveidot manas angļu valodas prasmes. Pēc prakses esmu sapratusi kāda māsa vēlos būt un kas man nepieciešams, lai to sasniegtu. Kopumā tā ir bijusi vienreizēja pieredze.
Liels prieks par to, ka praksi varēju iziet tieši Grieķijā. Valsīt ar tik tradīcijām bagātu vēsturi un mazliet bezrūpīgu dzīves stilu. Tas viennozīmīgi padarīja manu ikdienu krāsaināku. Kā arī pie mazākajām neskaidrībām (par praksi vai dzīvošanu, ēšanu), viegli varēju sazināties ar koledžu Latvijā vai universitāti Grieķijā (University of Peloponnese). Tas uzturēšanos padarīja drošāku. Studentiem, kuri vēl tikai apsver piedalīties Erasmus mobilitātes programmā iesaku nenobīties un lekt iekšā piedzīvojuma. Apstāties un baudīt. Tvert visu, ko tā sniedz. Ir tā vērts!
22 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Diāna Zamerovska
Savu studiju pēdējā gadā nolēmu piedalīties Erasmus programmā, lai izietu praksi ārzemēs. Par šo lēmumu man nebija ilgi jādomā, jo jau iepriekš biju piedalījusies apmaiņas programmās, kuru ietvaros devos praksē ārzemēs un man šī pieredze bija viena no visinteresantākajām studiju procesa sastāvdaļām.
Arī šajā gadā mobilitātes pieredze bija piedzīvojumiem bagāta un interesanta. Gan pirms, gan arī mobilitātes laikā radās daži sarežģījumi, taču visi bija risināmi. Ar nosūtošo iestādi problēmu nebija, jo pie Latvijā esošā koordinatora var jebkurā laikā doties un risināt dažādas neskaidrības. Pārsvarā grūtības radās komunikācijā ar uzņemošo institūciju, piemēram, atbildes uz jautājumiem, kā arī visi nepieciešamie dokumenti tika sūtīti novēloti, kas rada lieku satraukumu gan studentam, gan koordinatoram. Taču kopumā šajā Grieķijas skolā ir izstrādāta noteikta sistēma, pēc kuras tiek uzņemti ārvalstu studenti, līdz ar to, prakse norit ērti un saprotami studentam.
Pie saviem spilgtākajiem iespaidiem jāmin, ka ļoti manāmas bija kultūras atšķirības gan ikdienā, gan arī strādājot slimnīcā. Patīkama pārmaiņa bija Grieķijas siltais klimats, it īpaši no prakses brīvajās dienās, kad varēju apmeklēt arī citas pilsētas Grieķijā. Ejot praksē slimnīcā, bija iespēja salīdzināt veselības aprūpi Grieķijā un Latvijā. Secināju, ka veselības aprūpe Latvijā ir augstākā līmenī gan pēc pieejamās medicīnas aparatūras, gan dažādu veselības aprūpes standartu ievērošanā. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka praksi gāju salīdzinoši mazā pilsētā. Slimnīcā man deva ļoti daudz un dažādus uzdevumus un es biju ļoti motivēta tos pēc iespējas labāk apgūt un izpildīt. Tāpat varēju brīvi izvēlēties nodaļas, kurās vēlētos iet – es izvēlējos kardioloģijas, pediatrijas, ginekoloģijas un ķirurģijas nodaļas atbilstoši prakses prasībām un savām interesēm medicīnā.
Padoms, kuru es varētu dot studentiem, kuri apsver iespēju doties Erasmus prakses mobilitātē, ir noteikti izmantot šo iespēju. Tas radīs spēcīgāku motivāciju iesaistīties praksē, apgūt un uzlabot iemaņas, kā arī dos iespēju iepazīt citas valsts kultūru un iejusties vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē. No praktiskām lietām – censties iegādāties biļetes ceļam laicīgi, kārtīgi izplānot maršrutu, lai nonāktu līdz prakses vietai un pēc iespējas detalizētāk izzināt, kādi būs dzīvošanas apstākļi studentam.
22 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, University of the Peloponnese
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
