Erasmus+ studentu pieredzes stāsti - Grieķija

Poļina Kļuškina

Erasmus prakses mobilitātē nolēmu piedalīties ar cerību, ka tā man palīdzēs gan personiskajā, gan karjeras izaugsmē. Viens no galvenajiem kritērijiem bija paplašināt savas zināšanas medmāsas darbā, iemācīties kaut ko jaunu medicīnas pakalpojumu jomā, kā arī paskatīties uz pašsaprotamām un pazīstamām lietām ar “grieķu acīm”.

Sadarbība ar mūsu koledžu gan pirms, gan pēc mobilitātes bija ļoti apmierinoša, visi jautājumi risinājās ļoti ātri, ko nevar pateikt par uzņemošo institūciju. Informācija bija ļoti nepilnīga, tāpēc lielāko daļu jautājumu bija jānoskaidro no trešā kursa meitenēm, kuras pavadīja savu praksi Grieķijā pirms mums, kā arī no viesnīcas un slimnīcas personāla. Studentu kartes, kuras dod atlaidi dažādiem transporta veidiem un muzeju apmeklēšanai, mēs tā arī nesagaidījām, bet tajā pašā laikā bija arī daudz pozitīvu brīžu, piemēram, labi organizēts, bezmaksas un garšīgs ēdiens, kā arī slimnīcas medicīnas personāls bija ļoti uzmanīgs un izpalīdzīgs pret mums, praktikantēm.

No profesionālā viedokļa es uzzināju alternatīvus variantus tām lietām, pie kurām es pieradu Latvijas slimnīcās. Darbs ķirurģijas nodaļā bija ļoti interesants. It īpaši mani pārsteidza operāciju bloks. Mums bija lieliska iespēja novērot ķirurgu un māsu darbu operāciju laikā.

No personiskiem ieguvumiem gribu atzīmēt to, ka esmu uzlabojusi savas angļu valodas prasmes un zīmju valodu, komunicējot ar pacientiem, kuri neprot angļu valodu. Divu mēnešu laikā es kļuvu patstāvīgāka un atbildīgāka, uzzināju daudz ko par Grieķijas kultūru un tradīcijām.

Paši spilgtākie momenti, dzīvojot Grieķijā, bija patstāvīgi ceļojumi pa Peloponesu. Divu mēnešu laikā mums izdevās apmeklēt pārsteidzoši pasakainas vietas un satikt ceļotājus no citām tālajām valstīm, piemēram, Austrālijas un ASV.

Tas, ko varu ieteikt studentiem, kuri vēlas doties uz Grieķiju, ir iemācīties dažas frāzes grieķu valodā, jo daudzi pacienti ir gados veci un nesaprot angļu valodu. Kā arī, ja Erasmus prakses mobilitāte ir plānota maijā un jūnijā, ir jārēķinās ar to, ka tur būs ļoti karsti.

Neskatoties uz dažiem mīnusiem, kopējais iespaids no prakses Greķijā ir vienkārši lielisks, un es ar lielāko prieku arī nākamgad piedalīšos Erasmus prakses mobilitātē.

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"



Nadežda Sedova

I chose this country because I have never been there before. We were doing training in a small town called Sparta.The town itself maybe is small, but still has places to visit or just relax with a cup of coffee. The landscape is also very beautiful. We enjoyed a great view of the mountains right outside our hotel windows.

General Hospital of Sparta is located on the top of the mountain. The ride to the hospital took us 15 minutes by taxi, which was our usual way of transportation. The training at the hospital was 2 months long and for that time I had a chance to work at the pathological ward, surgical ward and emergency department. I had a great opportunity to observe the work of the medical staff there, but most of the days there was not a lot of work to do. I can honestly say that my favorite was the surgical ward. It was really fascinating that we got to see a different operation every day. The staff there is also nice, if we had any questions they would answer them as best as they could, although not everyone spoke English well.

We also had a chance to travel. Every workday we spent at the hospital, but on weekends we visited different places such as Gythio, Kalamata and others. It was a great experience that I will remember for a long time.

Erasmus+ program is a great opportunity to see new places, learn new things and meet new people, so people who are thinking about it, should definitely go for it!

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Laura Ostapenko

Izvēlējos piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, jo, manuprāt, tā ir lieliska iespēja iepazīt jaunu kultūru un gūt jaunus iespaidus, izejot mācību praksi ārpus Latvijas, ka arī jau iepriekšējā studiju gadā piedalījos apmaiņas braucienā, no kura man ir tikai un vienīgi pozitīvas emocijas, pieredze un atmiņas.

Sadarbība ar mūsu koledžu gan pirms, gan pēc mobilitātes bija ļoti apmierinoša un pozitīva, ko es nevarētu teikt par uzņemošo institūciju. Neviens nekur mūs nesagaidīja un neiepazīstināja ar pilsētu, nepaskaidroja, kur ir slimnīca. Mēs pašas, ierodoties Grieķijā, no lidostas braucām uz Atēnu autoostu, kur pavadījām nakti uz ielas, jo viss bija ciet. Tālāk braucām uz Spartu un meklējām mūsu viesnīcu „Apollon”. Tikai viesnīcas darbinieki mums iedeva pilsētas karti un aptuveni izstāstīja par to, kas atrodas pilsētā. Vakarā ieradās viens no mūsu koordinatoriem-profesoriem un paziņoja, ka nākamā diena ir brīvdiena un visi svin svētkus, bet mums jāierodas slimnīcā, izmantojot taksi.

Pirms ieradāmies Grieķijā, koordinatori teica, lai ņemam līdzi formas, kuras izmantojam savā valstī, nebija nekādu ierobežojumu vai ieteikumu, taču, kad ieradāmies slimnīcā, mūsu profesoram bija pretenzijas par to, kāds ir mūsu medicīniskais apģērbs un teica, ka jāaizņemas no vietējiem studentiem, neņemot vērā to, ka gandrīz visiem bija grūtības ar valodu, mēs vēl nevienu nepazinām un ne visi studenti bija komunikabli un atvērti. Ierodoties pirmajā nodaļā, kur mums bija jāpraktizējas, mēs netikām iepazīstinātas ar nodaļas kārtību, noteikumiem un darba izpildes gaitu – mums vienkārši iedeva termometrus un jau pirmajās piecās minūtēs lika mērīt temperatūru visiem pacientiem.

Uz slimnīcu bija jādodas ar autobusu, kurš bez studentu kartes maksāja 1,80 EUR vienā virzienā, bet ar studentu karti 0,70 EUR. Studentu karti saņēmām tikai gandrīz pēc mēneša, ko, manuprāt, uzņemošā iestāde varēja nokārtot pirms mūsu atbraukšanas. Tādēļ visbiežāk no prakses devāmies kājām, pa ceļu, kurš ved lejā no kalna un ir diezgan šaurs un pietiekami bīstams.

Šis prakses laiks Grieķijā bija pamatīgs solis ārpus komforta zonas, kas ļoti iedragāja pašcieņu un pašsajūtu katru dienu. Šo mobilitāti es nevaru pat salīdzināt ar Portugāli, kur viss bija pilnīgi citādi. No profesionālā viedokļa savas iemaņas īpaši attīstīt neizdevās, jo slimnīcā pat vietējiem studentiem, kas nāca uz praksi, īsti neko neļāva darīt, bet mēs nemetām plinti krūmos un izmantojām katru iespēju un darījām visu, ko mums ļāva un prasījām darbiņus.

Spilgtākie iespaidi no Grieķijas ir tās daba, jo katras brīvdienas braucām ārpus pilsētas un ceļojām pa tuvākajām pilsētām pie jūras un kalniem, tas bija ļoti iespaidīgi. Noteikti viens no spilgtākajiem iespaidiem ir kultūršoks par Grieķijas galvaspilsētu – Atēnām. Ieteikums citiem studentiem, kas vēlas doties praksē Grieķijā – Spartā, noteikti vispirms padomājiet, bet, lai vai kā, dodieties, jo jebkāda veida pieredze ir pieredze, kas palīdz attīstīties, taču ņemiet vērā vienu – lai arī cik komunikabli un atvērti esat, rēķinieties ar to, ka tur jums pašiem viss būs jāsaprot, jāatrod, jāizdomā un jāatrisina, jo grieķu koordinatori īpaši neiesaistās.

23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta, University of the Peloponnese
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Alisa Senkoveca

Mans pieredzes stāsts ir par Grieķiju. Izvēlējos šo valsti tāpēc, ka nekad tur neesmu bijusi. Apmaiņas prakse notika mazā pilsētā Spartā. Pati pilsēta, manuprāt, nebija īpaši interesanta, taču daba apkārt bija brīnišķīga! No visām pusēm varēja redzēt kalnus, tik milzīgus un skaistus.

Spartas slimnīca atrodas uz kalna, apmēram 3-4 km attālumā no pilsētas centra. Tā nav liela, bet tur ir dažādas nodaļas un visi nepieciešamie speciālisti. Manas prakses ilgums bija 2 mēneši, kuru laikā man bija iespēja strādāt patoloģijas nodaļā, uzņemšanā un operāciju blokā. Tā, kā šī prakse bija pēdējā manā trīs gadu studiju programmā, nevaru teikt, ka bija iespēja uzzināt kaut ko pavisam jaunu. Tomēr jauna pieredze bija asins spiediena mērīšana bez fonendoskopa palīdzības un asins paraugu ņemšana ar parasto 10 ml šļirci.

Vispār slimnīcā gāja grūti brīžos, kad nebija īsti ko darīt un ne vienmēr bija medicīniskais personāls, kas bija gatavs darboties ar mums. Visgrūtākais tieši man bija izturēt cigarešu dūmus slimnīcas telpās. Tātad, ja kāds izdomā braukt ar astmu, labāk nebraukt. Bet tāda ir Grieķija un var teikt, ka tā ir daļa no viņu kultūras.

Vienu dienu man ar kolēģi bija lieliska iespēja piedalīties slimnīcas evakuācijas apmācībās. Varējām justies kā aktrises, jo visas manipulācijas, kas tika veiktas, bija līdzīgas patiesībai, kā tas viss varētu notikt ugunsgrēka gadījumā.

Neskatoties uz dažām nepatīkamām lietām, kas varēja sagādāt neērtības, neteikšu, ka aizbraukt apmaiņas programmā uz Grieķiju bija slikta ideja. 2 mēnešu laikā bija daudz dažādu notikumu, kuri parādīja gan pašu valsti no tās puses, no kuras tu nevarētu to ieraudzīt, izbaudīt un saprast, apmeklējot to kā tūrists īsā laikā, gan to, kā tu pats esi spējīgs uzvesties un pieņemt jaunas dzīves situācijas.

Es noteikti rekomendētu piedalīties Erasmus + programmā, jo tā ir lieliska dzīves pieredze - redzēt kaut ko jaunu, iepazīties ar jauniem jaukiem cilvēkiem no citām valstīm un vienkārši atpūsties no savas ikdienas dzīves.

25 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Viktorija Dolgareva

Erasmus+ programmai ir vairāki plusi, ne tikai pieredzes un zināšanu iegūšana, bet arī jaunu cilvēku iepazīšana, iespēja ieraudzīt Pasauli, pozitīvo emociju iegūšana un sevis atrašana. Līdz pēdējam nevarēju iedomāties, ka pateicoties šai programmai nokļūšu Grieķijā. Saprast to, ka būšu citā valstī, tālu no dzimtās zemes, kur ne visi pārzina angļu valodu, kur viss ir jauns un nepazīstams, iedvesmoja mani. Saprast to, ka es divus mēnešus dzīvošu Grieķijā, arhitektūras, Olimpisko spēļu, varoņu un Dievu zemē, kur katrā ainavā ir iekļautas olīvkoku audzes un antīkas statujas, mani apbrīnoja.

Sadarbībā ar uzņemošo institūciju nebija nekādu problēmu. Viss bija laicīgi nosūtīts un saprotami aprakstīts. Tostarp bija zināmi citu ārzemju studentu vārdi, kuri jau bija Spartā uz praksi un ar kuriem varēja sazināties pirms brauciena. Prakses pirmajā dienā mūs satika koordinatos un aizveda un parādīja slimnīcu. Mūsu grieķu koordinators atbildēja uz visiem jautājumiem, patiešām universitātē ir atsaucīgi cilvēki. Pēdējā dienā saņēmām visus nepieciešamos dokumentus, iepriekš viss jau bija sagatavots un sarunāts, lai nebūtu nekādas problēmas.

Slimnīca atradās apmēram 40 minūšu attālumā no pilsētas centra, tāpēc katrs rīts sākas ar nelielu iesildīšanos soļošanas veidā. Pati slimnīca ir neliela, taču katrā nodaļā ir jauns medicīnas aprīkojums, kas palīdz medicīnas darbiniekiem viņu darbā. Prakse notika ķirurģijas un pataloģijas nodaļās. Visvairāk patika tieši ķirurģijas nodaļa, kur bija burvīgs kolektīvs pēc kura es ļoti ilgojos. Viena no patīkamām vietām bija operāciju bloks, kur bija iespēja novērot dažādas operācijas. Bija interesanti un lietderīgi tas, ka operācijas laikā ārsti stāstīja par pacienta slimības vēsturi un tā slimības gaitu. Novēroju arī ķeizargrieziena operāciju, ko es uzskatu par fantastisku iespēju un vienu no brauciena labākajām atmiņām. Brauciena laikā es iemācījos sarunāties ar cilvēkiem izmantojot žestus, meklēt risinājumus dažādām situācijām, kā arī izdomāt alternatīvu variantu tām lietām, pie kurām es pieradu Latvijas slimnīcās. Prakses laikā mēs darījām visu: i/v katetri, asins analīzes, sistēmas, s/c un i/m injekcijas, vitālo rādītāju noteikšana. Novērojām dažādas procedūras, kuras veica tikai ārsti, kā arī palīdzējām uzņemt pacientus pirms operācijām. Īsumā – darījām to, ko dara medmāsas Latvijā, arī palīdzējām māsu palīgiem. Var daudz stāstīt par slimnīcu un darbu tajā, taču labākais veids kā uzzināt par notiekošo ir vienkārši piedalīties programmā.

Sparta ir neliela, bet skaista un dinamiska pilsēta. Grieķi – labsirdīgi un pozitīvi cilvēki, kas māk baudīt dzīvi. Un pēc šīm cilvēku īpašībām es ļoti ilgojos, tā kā Latvijā tādu cilvēku ir maz. Grieķi nekad nesteidzas, tāpēc priekš viņiem lēnums ir norma, pie kuras sākumā bija grūti pierast. Dzīvojot Grieķijā ir jāsamierinās ar faktu, ka tās iedzīvotāji smēķē tur, kur grib un ļoti mīl kafiju. Šī valsts ir neaprakstāmi skaista, taču diezgan dārga, ja salīdzina ar Latviju. Piena un gaļas produkti, konditorejas izstrādājumi – tas viss ir gandrīz divas reizes dārgāks. Transports arī ir dārgs, bet tas ir tā vērts, ja vēlies ieraudzīt jaunas vietas. Runājot par dzīvesvietu – iesaku viesnīcu ar nosaukumu “Apollon hotel” – labs un atsaucīgs personāls, numuriņi ir vienmēr tīri. Studenti, kurus arī var satikt slimnīcā, arī ir ļoti atsaucīgi, vienmēr aicina piebiedroties viņu kompānijai. Šī iemesla dēļ varu garantēt, ka jaunu cilvēku iepazīšana padarīs braucienu par vēl patīkamāku.

Mums arī paveicās aizbraukt uz Krētas salu ar vairāk kā 600 studentiem no dažādām Pasaules valstīm, kas arī piedalījās Erasmus programmā. Šo ikgadēju pasākumu organizē ESN Greece grupa. Tāpēc, ja prakses laiks iekrīt maija sākumā, iesaku izmantot šo iespēju un pavadīt četras neaizmirstamas dienas Krētā, iegūstot jaunus draugus un apmeklēt skaistākās vietas.

Nekad nebūtu domājusi, ka šie divi mēneši tik ļoti ietekmēs mani un manu dzīvi. Bet tā tas ir. Es sapratu, ka ir jāmaina sava attieksme pret dzīvi, kļūstot atvērtākai, pozitīvākai un dzīvespriecīgākai. Nebaidīties no grūtībām un vienkārši izbaudīt dzīvi. Cilvēkus, kurus iepazinu prakses laikā, atcerēšos visu dzīvi, jo gan viņi paši, gan viņu dzīvesstāsti ir mani iedvesmojuši.

Uz jautājumiem "Vai ir vērts braukt uz praksi ārpus Latvijas?" un "Vai ir jēga piedalīties Erasmus programmā?" viennozīmīgi varu atbildēt – jā, tas ir tā vērts!

20 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Grieķija, Sparta
Māsas prakse, periods 2 mēneši