Erasmus+ studentu pieredzes stāsti - Polija

Anželika Spiridoviča

Es izvēlējos piedalīties Erasmus, jo man patīk ceļot. Man patīk kontaktēties ar citu valstu jauniešiem. Pagājušogad biju Nord+ programmā, tāpēc sapratu, ka atkal jādodas apskatīt, kas notiek citās slimnīcās Eiropā.

Pieredze bija laba. Ļoti jauki pasniedzēji un studenti slimnīcā. Vienīgi būtu bijis patīkami, ja kāds students būtu mūs sagaidījis Kališā.

Bija interesanti redzēt, ka procedūru standarti, salīdzinot ar mūsu valsti, atšķiras. Sapratu, cik svarīgi ir, ka bieži tiek mainīta gultasveļa un pacientus apmazgā, ja viņi paši to nespēj izdarīt.

Mani pārsteidza tas, ka Polija stipri neatšķiras no Latvijas, bet cilvēki uz ielām un sabiedriskajā transportā ir dzīvespriecīgāki. Gan kopmītnēs, gan slimnīcā cilvēki bija sirsnīgi un smaidīgi katru dienu! 8 nedēļu laikā neviens neuzdrošinājās bļaut uz mums vai nepieklājīgi runāt. Nav arī tik traki tempi gan slimnīcās, gan veikalos kā pie mums.

Es ieteiktu studentiem neslinkot un piedalīties projektos. Vienmēr būs iespēja pasēdēt mājās - savā komforta zonā. Bet aizbraukt un īstā vārda nozīmē dzīvot citā valstī – reti. Būs lietas, kas nepatiks, bet es ar meitenēm vēl joprojām ar siltumu sirdī atceros šīs 8 nedēļas. Es ieteiktu nokārtot visus parādus skolā (ja tādi ir). Laicīgi skatīties transporta biļetes, lai tās varētu nopirkt pat ar 50% atlaidi. Arī izvērtēt apdrošināšanas firmu cenas. Galvenais – vēlēties doties ārpus Latvijas.

22 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, Wojewódzki Szpital Zespolony im.Ludwika Perzyny w Kaliszu
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"

Ieva Stalidzāne

Es izvēlējos piedalīties Erasmus programmā, jo šogad nolēmu izmēģināt ko jaunu. Tā kā manī mīt ceļot prieks un vēlme mācīties ko jaunu un pilnveidot sevi, šī bija iespēja apvienot patīkamo ar lietderīgo. Bija iespēja iepazīties ar dažādu valstu un nacionalitāšu jauniešiem, kā arī dzirdēt viņu stāstus un viedokļus gan par praksi un mācību jautājumiem, gan arī dalīties iespaidos vienam ar otru. Šajā praksē devos kursa biedrenes pārliecināta un vadoties pēc viņas stāsta, par to, cik daudz iespējams redzēt un mācīties, uzzināt, kā strādā citas Eiropas slimnīcas.

Tā bija neaprakstāma un vienreizēja pieredze, ko sniedza šis prakses ceļojums. Pasniedzēji, kuri darbojās ar studentu grupu bija ļoti atvērti un jauki. Studenti bija draudzīgi un ļoti izpalīdzīgi. Daži no ārstiem arī centās skaidrot un ievest mūs notiekošajā.

Prakses laikā novēroju, ka procedūru standarti, salīdzinot ar mūsu valsti, atšķiras. Visam tiek pievērsta rūpība, pacienti tiek diezgan bieži apmazgāti, ja paši to nespēj. Bieži tiek mainīta gultas veļa. Arī zāļu šķaidīšana norit diezgan sterili.

Kopumā Polijā atrasties bija ļoti patīkami. Tā lielā mērā stipri neatšķiras no mūsu pašu Latvijas, taču varētu teikt, ka atšķirība ir tās saturā – cilvēkos. Kur vien gājām, nekad nedzirdējām, ka kāds uz kādu kliegtu, vai kāds tiktu apsaukts. Cilvēki it visur bija ļoti atsaucīgi un patīkami. Slimnīcā vienmēr mūs sagaidīja smaidīga pasniedzēja un atvērti studenti. Cilvēki šķita dzīvespriecīgāki un enerģiskāki. Arī kopmītnēs cilvēki bija ļoti draudzīgi un katru dienu apjautājās kā iet un kā tu jūties! Ja runājam par apgriezieniem, tad viss notiek diezgan lēnā un nesteidzīgā tempā.

Es noteikti ieteiktu studentiem izmantot šo iespēju un piedalīties projektos, kurus piedāvā skola. Tā ir vienreizēja iespēja redzēt, ko jaunu, iegūt jaunas zināšanas. Tā ir iespēja padzīvot citā valstī, apskatīt tās dabu, paskatīties kā dzīvo citur un izdarīt secinājumus savā labā. Vienmēr liksies, „ko nu es, labāk palikšu mājās”, taču ,ja tiek dota iespēja aizbraukt uz citu valsti, netērējot savus līdzekļus, iegūstot jaunus draugus un zināšanas, tas noteikti jāizmanto. Arī pati tagad skaidri zinu, ka būtu devusies Erasmus praksē jau 1. vai 2. mācību gadā. Tas ir tā vērts. Būs brīži, kad gribēsies mājās ,un ar kaut ko nebūsi īsti apmierināts, bet tikpat un vēl vairāk būs jautru ,siltu un jauku brīžu, kurus vienmēr ar siltumu sirdī atcerēsies, īpaši, ja brauksi ar kādu no kursa biedriem. Pavisam skaidri varu apgalvot, ka nenožēloju savu lēmumu doties Erasmus praksē.

Galvenais ir vēlme kaut ko darīt. Darīt ko neierastu, jo tas, ko tu iegūsti, to neviens tev nevar atņemt, no tā tu kļūsti tikai bagātāks. Nekrājiet parādus, kurus laicīgi var nokātot. Piesakies Erasmus vai citos skolas sniegtajos projektos.

Dzīvība ir kustībā – jo vairāk kaut ko darīsi, ceļosi un kustēsies uz priekšu, jo stiprāks un bagātāks kļūsi!

23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, Wojewódzki Szpital Zespolony im.Ludwika Perzyny w Kaliszu
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Ilze Stepanova

Kad skolā tika piedāvāta iespēja pieteikties ERASMUS apmaiņas programmai, lai dotos iegūt praksi ārzemēs, nolēmu pieteikties. Pieteicos uz praksi Polijas pilsētā Kališā. Bija vairāki motīvi, kas palīdzēja izvēlēties tieši šo pilsētu. Šī bija vistālākā prakses vieta, 1100 km no mājām – lieliska iespēja, kā pārvarēt kārdinājumu brīvdienās doties uz mājām. Otrs nozīmīgs moments bija tas, ka mani vecvecāki bija ieceļojuši no Polijas Latvijā un mana mamma ir poliete – tas deva iespēju palūkoties, kāda ir dzīve Polijā, kāda tur ir kultūra un cilvēki. Protams, gribējās uzzināt, kā notiek medicīniskā aprūpe šajā valstī un kādas ir atšķirības no Latvijā pieejamās medicīniskās aprūpes.

Prakses sākumā bija daudz brīva laika, jo prakses noslodze nebija liela. Šo laiku izmantojām lietderīgi un ar studiju biedreni no Latvijas devāmies iepazīt skaistākās Polijas vietas un pilsētas – Krakovu un Zakopani. Pirmo reizi mūžā biju kalnos – tās bija neaprakstāmas sajūtas. Mūsu ceļojums uz tālākajām pilsētām ilga nepilnas 3 dienas – tas bija nedaudz par maz, jo Polija ir skaista zeme, kur tur daudz kā interesanta, ko redzēt. Katrs brīvais brīdis tika veltīts pastaigām pa Kališu un jaunu zināšanu apguvei, jo prakses laikā bija daudz teorētisko nodarbību, kuras tika papildinātas ar praksi.

Kopā ar otru meiteni no Latvijas bijām apmetušās kopmītnēs – ERASMUS studentu stāvā, kas deva iespēju iepazīties ar studentiem no citām Eiropas valstīm un iegūt jaunus draugus. Jautrības netrūka, jo īpaši tad, kad sākās futbola čempionāts EURO 2012, kas kā zināms šogad norisinājās Polijā.

Prakse pati par sevi bija ļoti interesanta. Tā bija iespēja ieraudzīt daudz ko jaunu, jautāt un saņemt izsmeļošas atbildes no ārstiem. Visspilgtāk atmiņā ir iespiedies prakses laiks, kas tika pavadīts ātrās palīdzības punktā. Tā bija iespēja sajust, ka mūs novērtē un ļauj praktiski darboties. Ātrajā palīdzībā sajustie piedzīvojumi un pārdzīvojumi bija tas pagrieziena punkts, kas pierādīja – esmu savā vietā un neesmu kļūdījusies ar profesijas izvēli.

Prakšu vietās sastaptie cilvēki – studenti un ārsti – labprāt iesaistījās sarunās ar mums. Tā bija iespēja viņiem pastāstīt par Latviju un uzzināt jaunus faktus par Poliju. Ne vienmēr varējām sarunāties brīvi, jo bija valodas barjera – mēs nepratām runāt poliski, bet poļi slikti zināja angļu valodu, tomēr tas netraucēja sazināties.

Došanās ERASMUS programmā uz ārzemēm ir bijis līdz šim labākais lēmums manā dzīvē. Tas deva iespēju iepazīt svešu zemi un kultūru, tā bija iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē un šis Polijā pavadītais laiks – 2 mēneši – ļāva saprast, cik tomēr mājās ir labi un ka pasaulē nav labākas vietas par Latviju. Citiem studentiem, kuri ir izlēmuši doties ERASMUS vai citu programmu ietvaros uz ārzemēm, novēlu izturību un veiksmi!

20 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, PWSZ im. Prezydenta Stanisława Wojciechowskiego w Kaliszu
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Kristīne Kokoreviča

Piedalījos Erasmus prakses mobilitātē, jo gribēju uzzināt kā tiek attīstīta medicīna ārzemēs, gribēju paaugstināt savu pieredzi Māszinībās, paaugstināt savu pieredzi svešvalodā, kā arī interesēja iepazīties ar svešām tradīcijām un apskatīt skaistākas vietas.

Pieredze sadarbībā bija ļoti laba, komunikabla. Tika viss labi paskaidrots gan pirms un pēc mobilitātes, gan tās laikā. Mobilitātes laikā saņēmu daudz jaunas informācijas.

Paaugstināju savas zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnas jomā, paaugstināju svešvalodas līmeni, ieguvu lielu pieredzi aprūpē ar guļošiem pacientiem. Personiski ieguvu patīkamus ceļojumus, kuros es iepazinos ar citu tautību cilvēkiem, iepazinos ar viņu tradīcijām, komunicējot palīdzēja iemācīties viņu svešvalodu. Mani spilgtākie iespaidi Polijā bija svešvalodas izruna, tradīcijas, viņu arhitektūra un paši cilvēki kādi bija laipni un pretimnākoši.

Citiem studentiem obligāti iesaku piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, jo tā ir liela pieredze, un ļoti daudz personisku ieguvumu. Iesaku nebaidīties, vienmēr komunicēt, būt atklātiem, papildināt valodu zināšanas.

Būtiski ir nekavēties ar prakses dokumentāciju.

27 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, Medicīnas centrs “HCP”
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Laila Paula

Cześć jeb sveiki! Šis būs mans stāsts, par to, kā man veicās Erasmus +

Tātad sāksim ar iepazīšanos – esmu Laila un man ir 24 gadi, un es biju RSU Sarkanā Krusta koledžas audzēkne. Es studēju māszinību fakultātē 3. kursā un man bija fantastiska iespēja 2 mēnešu pavadīt ārpus Latvijas – Polijā, un iziet pēdējo mācību praksi un gūt jaunus iespaidus par dzīvi.

Sākums kā jau parasti – pieteicos un izturēju konkursu. Tā kā jau iepriekš biju bijusi Erasmus praksē Francijā, šoreiz nebija tik liela uztraukuma un bija vieglāk plānot braucienu. Tā nonācu Polijā, pilsētā Kališa, PWSZ im. Prezydenta Stanislawa Wojciechowskiego w Kaliszu (skolā) kur no marta vidus līdz maija vidum kopā ar citiem studentiem dzīvojām, mācījās (vai manā gadījumā praksējos), smējāmies un iepazinām Poliju un tās kultūras un dzīves nianses.

Prakses ietvaros gandrīz katru dienu pavadīju Kališas slimnīcā, kuras izskats mani pārsteidza. Slimnīca ir kā cilindrs. ļoti interesanti, jo apmaldīties tikpat kā nav iespējams. Prakses laikā veicu jau ierastās lietas, nostiprinot zināšanas ķirurģijā un internās slimībās – injekcijas, katetru un zondes ievietošanas, dažādas brūču pārsiešanas, medikamenti jaukšanas, analīzes u.c. Prakse man bija kopā ar 1. un 2. kursa māszinību studentiem grupas pa 7 cilvēkiem un pasniedzēju, kura uzmanīja un pārbaudīja, un deva padomus par pacientu aprūpi. Jāatzīst gan, ka mūsu studenti ir labāk sagatavoti un ir vairāk pieredzējuši nekā poļu studenti.

Prakses laikā sapazinos ar vairākām poļu meitenēm un puišiem (māsiņām, un ārstiem), kuri man palīdzēja ar poļu valodu, kas, lai gan līdzīga krievu valodai, ir citādāka. Man personīgi poļu valoda likās daļēji saprotama, jo zinu krievu valodu. Poļi ir ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi un laipni. Visi satiktie Polijas iedzīvotāji bija atsaucīgi un ļoti patīkami. Vienīgi viņiem nedaudz piekliboja angļu un krievu valodas prasmes, kas reizēm apgrūtināja mūsu saskarsi.

Labs iespaids man palicis ne tikai par poļiem, bet arī par citu valstu jauniešiem, kuri kopā ar mani dzīvoja Kališas pilsētas studentu viesnīcā. Erasmus + programmā ieradušies bija arī 8 portugāli un 7 turki, kā arī daži cilvēki no Baltkrievijas un Uzbekistānas, un protams, arī vel 2 cilvēki no mūsu skolas. Ar šiem cilvēkiem pavadīju daudz patīkamu, priecīgu un jautru brīžu. Kopīgi devāmies izklaidēties, uzmundrinājām viens otru un palīdzējām cits citam. Kopīgi rīkojām Tējas ballītes, sportojām un nomēģināja katras valsts gardākos ēdienus, ko paši gatavojām, kā arī kopīgi ceļojām un aplūkojām dažādas Polijas pilsētas, un arī citas tuvākās valstis. Kopīgie ceļojumi bija interesanti, aizraujoši un piedzīvojumiem bagāti.

Visinteresantāk bija iepazīt Berlīnes mūri Vācijā un aplūkot Aušvicas koncentrācijas nometnes. Šajos ceļojumus vislabāk iepazinu tieši studentus no Turcijas – uzzināju dažādas interesantas turku paražas, kultūras paradumus, ikdienas dzīves ritumu un situāciju valstī.

Savā starpā ar visiem studentiem sarunājamies angļu valodā, kaut arī prakses beigās varēju pateikt pāris teikumus turku valodā un portugāliski, un, protams, poliski!

Lai gan laiks paskrēja vēja spārniem un biju noilgojusies pēc mājām, bija ļoti skumji atstāt jauniegūtos draugu. Tāpēc jo īpaši man prātā paliks Atvadu ballīte, pirms manas aizbraukšanas, un pavadīšana uz vilcienu, kā arī jaukais Veiksmes vēlējums labam ceļam mājup.

Prakses laikā ieguvu tiešām labus draugus un paziņas no dažādām valstīm un kultūrām. Ieguvu lielisku māsas praksi vienā no Polijas interesantākajām slimnīcām un iemācījos daudz jauna. Esmu ļoti laimīga, ka man bija šāda iespēja, un rekomendēju katram studentam izmēģināt savus spēkus Erasmus + projektos.

24 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, Kališa, PWSZ im. Prezydenta Stanislawa Wojciechowskiego w Kaliszu
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Linda Dobre

Studēju māszinības RSU SKMK jau otro gadu, biju dzirdējusi neskaitāmus stāstus par to, cik sajūsmināti no Erasmus prakses vienmēr mājās atgriežas studenti. Tā nu pienāca agrs pavasaris, radās vēlme pēc vides maiņas un domāju, ka nepieciešam sev sagādāt kādu izaicinājumu. Tā nu es nolēmu doties Erasmus+ praksē uz Poliju.

Vēl atrodoties Latvijā un tikai plānojot došanos ceļā, tapa skaidrs, ka nav par ko lieki satraukties, jo gan no koledžas, gan Polijas starptautisko attiecibu speciālistes vienmēr tika saņemtas atbildes uz interesējošajiem jautājumiem un visa nepieciešamā informācija. Nekas nemainījās arī atrodoties praksē, katru reizi rodoties kādam jautājumam koordinatores vienmēr bija pieejamas un operatīvi sniedza atbildes un palīdzēja kā vien spēja. Jau no pirmās mobilitātes dienas, kad ierados lielā studentu pilsētā Poznaņā, man tapa skaidrs, ka mani gaida neaizmirstams un aizraujošs laiks. Studentu viesnīcas istabā dzīvoju kopā ar 2 portugāļu studentēm, kuras kopā ar vēl 2 studiju biedrenēm bija ieradušās Polijā tāda paša iemesla dēļ. Tā nu katru darba dienu kopā devāmies uz HCP medicīnas centru, kurā 6 nedēļas pavadījām intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļā. Atlikušo mobilitātes laiku pavadījām onkoloģijas radioterapijas nodaļā. Visu šo prakses laiku var raksturot kā veiksmīgu un ļoti pozitīvu, jo abu nodaļu virsmāsas un viss personāls kopumā, bija ļoti pretimnākošs un saprotošs. Visas prakses laikā, nodaļā gadījās tikai pāris medicīnas darbinieku, kas angļu valodas zināšanu trūkuma dēļ neielaidās nekādās sarunās ar mani un pārējām 4 studentēm. Lielākā daļa personāla labprāt uzticēja kādu savu pienākumu, dalījās ar paņēmieniem darba ikdienā un atbildēja uz jautājumiem. Pavadot ilgāku laiku, apgūstot dažus medicīniskus jēdzienus poļu valodā, dažādu manipulāciju veikšanu uzticēja arī māsas, kuras nezināja angļu valodu. Ja nu kāds angļu valodas vārds bija izzudis no prāta, tika izmantoti žesti un rezultātā viss nepieciešamais tika paveikts. Galvenā atšķirība starp māsas darbu Latvijā un Polijā ir tā, ka māsa Polijā savam pacientam veic pilnīgi visas manipulācijas – sākot ar apmazgāšanu un pozicionēšanu un beidzot ar medikamentu ievadi un Latvijas māsu ierastajām ikdienas darbībām. Prakses laikā visai agri tika saprasts, arī tas, ka ar angļu valodu Polijā neiztikt. Retais no poļiem ielaidās sarunās angļu valodā. Taču tā galīgi nav problēma. Personīgi manu ikdienu Polijā atviegloja krievu valodas zināšanas, taču portugāļu studentes talkā ņēma mobilo tālruņu īpašās tulkošanas aplikācijas. Katrā ziņā, jebkurai situācijai un neskaidrībai tika rasts risinājums.

Domāju, ka manas mobilitātes laiks bija īpaši bagāts, jo man tika sniegta iespēja iepazīt 2 kultūras vienlaicīgi- poļu kultūru un temperamentu, kas būtiski neatšķiras no latviešiem, kā arī portugāļu, kas ir pilnīgs pretstats. Šaubu nav, šī prakse ir lieliska iespēja, kuru nevajadzētu palaist garām nevienam studentam. Prakses laikā satiku studentus no dažādām pasaules malām – lietuviešu, portugāļu, spāņu, itāļu, ukraiņu, zviedru u.c. valstu studentus. Katra reize komunicējot ar tiem, radīja pārliecību un drošības sajūtu par sevi, komunikācijā izmantojot angļu valodu, tā kā esot prom, bija jāaizmirst teikums ‘’mana angļu valoda nav spīdoša’’ un vienkārši jārunā.

Katru reizi, kad biju prom un arī tagad, kad atkal esmu atpakaļ savā ierastajā vidē un kāds man jautā – ‘’Vai tev patika prakse Polijā?‘’, bez šaubām atbildu apstiprinoši, jo mana ikdiena ritēja neizsakāmi skaistā pilsētā, kurā iepazinu daudz interesantu jauniešu, attīstīju savas angļu valodas zināšanas, iepazinu jaunas kultūras, guvu iespēju uzzināt atšķirības starp dažādu valstu medicīnas sistēmām, kā arī vienkārši pavadīju lielisku laiku, kurā spēju daudz pierādīt pati sev.

Student, šeit nav ko prātot! Erasmus+ prakse ir tieši tas, kas tev nepieciešams!

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, Medicīnas centrs "HCP"
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Agnese Svence

Piedalīties Erasmus prakses mobilitātē izvēlējos, jo uzskatīju, ka tas ir izaicinājums. Jāsaka, ka tā tas arī bija. No Rīgas autobusa izkāpu Varšavas centrālajā stacijā, nezinādama uz kuru pusi man jāiet, nesaprazdama nevienu vārdu, nopirkdama nepareizo vilciena biļeti, jo ir atšķirība starp S un Š izrunā. Par laimi paspēju attapties līdz vilciena aiziešanai un samainīju biļeti. Tuvodamās savai pieturai, nemitīgi skatījos pa logu, kura ir īstā pietura, jo Polijā vēl pagaidām vilcieni nav tik moderni kā pie mums. Stacijā mani sagaidīja cita Erasmus projekta dalībniece, jo poļu koordinatore bija atvaļinājumā un ārpus zonas. Kad beidzot nonācu studentu viesnīcā, pati brīnījos par to kā esmu tur nokļuvusi. Nav viegli īsā laikā iedzīvoties svešā vidē, bet ieteiktu sadraudzēties ar cilvēkiem, cik ātri vien iespējams, jo kāds draudzīgs atbalsts ir nepieciešams.

Nonākot praksē slimnīcā - grupas biedri poļi, viss notiek poļu valodā, pasniedzēji nesaprot ne krievu, ne angļu valodu, bet ko gan es gaidīju. Jāatzīst, ka bija grūti, tomēr atsaucīgie jaunieši palīdzēja iejusties kompānijā, tulkoja nodarbībās stāstīto no poļu valodas angliski, kā arī vienkārši interesējās par mani. Bez liekuļošanas varu teikt, ka tik draudzīgus cilvēkus jeb jāsaka tautu, es nebiju sastapusi. Pagāja mēnesis, kad beidzot arī pati sāku saprast par ko ir runa nodarbībās un tad jau kļuva vieglāk.

Ja salīdzina praktiskos ieguvumus ar personiskajiem, tad viennozīmīgi personiskie iegūst pārsvaru. Prakses laikā neko radikāli atšķirīgu no Latvijas slimnīcām nepiedzīvoju. Māsu pienākumi tādi paši kā pie mums, protams, dažas nianses ir atšķirīgas. Bet personiskajā aspektā ieguvu gan pašpārliecinātību par saviem spēkiem, gan patstāvības devu, gan prasmes adaptēties svešā vidē. Un arī daudz, ko citu, ko nemaz nevar aprakstīt, kas jāizbauda pašiem uz savas ādas.

Kas attiecas uz nosūtošo un uzņemošo institūciju, viss bija kārtībā. Ar dokumentāciju arī viss noritēja gludi. Ja bija kāda nepieciešamība sazināties, koordinatoru e-pasti un telefoni man bija, varēju rakstīt, zvanīt un interesēties. Bet akcents uz to, ka neviens neauklēsies un priekšā neteiks, pašai jāraksta, jāprasa, jāuzzina. Vairāk tas attiecas uz uzņemošo institūciju.

Pilsēta Kališa, kurā es dzīvoju neliela, bet sakopta un skaista. Ar vecpilsētu, līdzīgu Vecrīgai, taču krietni mazāku. Liels parks, baznīcas, teātris, kino, klubi, baseini, kafejnīcas – kad nebija jāmācās, tad varēja atrast ar ko nodarboties. Kad ar citiem studentiem bijām apzinājusī Kališu, tad devāmies ar vilcienu uz citām pilsētām – Varšavu, Vroclavu, Ostrovu u.c.

Esmu priecīga un pateicīga, ka man tika dota iespēja piedalīties šajā projektā un ar lielāko prieku nākamgad dotos vēlreiz. Tikai, studenti, esiet gatavi, ka ar visu būs jātiek galā pašu spēkiem. Un kad pērkat kādu transporta biļeti, ieteiktu uz lapiņas uzrakstīt gan laiku, gan pilsētas nosaukumu, uz kuru vēlaties doties, lai neaizbrauktu uz citu pusi.

22 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, Państwowa Wyższa Szkoła Zawodowa
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Viktorija Kuranova

Man ļoti patīk ceļot un iepazīt dažādu valstu kultūras, tāpēc es ar nepacietību gaidīju iespēju doties Erasmus+ apmaiņas programmā. Man un manai draudzenei Kristīnai paveicās doties uz praksi Polijā. Visus dokumentus par apmaiņas programmu nokārtojām ātri un bez problēmām. Koledžas Starptautiskās sadarbības speciāliste Madara Blumberga palīdzēja nokārtot visus dokumentus gan pirms braukšanas un apmaiņas laikā, gan arī pēc programmas beigām.

Kad mēs atbraucām, Polijā mūs laipni sagaidīja uzņemošās skolas pārstāvji un izstāstīja par pilsētu un skolu. Mūsu koordinatore parūpējās par apmaiņas studentiem, atbildēja uz visiem jautajumiem ātri, palīdzēja neskaidrībās un rūpējās par to, lai jūtamies labi.

Prakse mums bija slimnīcas intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā. Tur bija ļoti draudzīga virsmāsa un kolektīvs. Visi par mums rūpējās un ļāva strādāt ar pacientiem, neskatoties uz to ka Polijā praktiski neviens nerunā angļu valodā. Bet mēs kaut kā viens otru sapratām un arī ārpus darba laika ar jaunajiem kolēģiem un draugiem labi pavadījām laiku. Prakses laikā mēs ieguvām ļoti lielu un nopietnu pieredzi tādā nopietnā un sarežģītā nodaļā kā reanimācija un intensīvā terapija. Kad mums beidzās prakse, pēdējā dienā no visa kolektīva mēs saņēmām dāvanu. Tas bija ļoti patīkami un paliks atmiņās uz visu mūžu.

Divu mēnešu laikā mēs arī paspējām apmeklēt daudz interesantas vietas, kā arī uz Lieldienām aizbraukt līdz Prāgai un Berlīnei. Paspējām arī apmeklēt citas Polijas pilsētas un aizbraukt līdz lielākajam atrakciju parkam.

Uz jautājumu -braukt vai nē, nav ko domāt, ir jābrauc! Tas ir liels piedzīvojums, kas paliks atmiņās uz visu mūžu. Un es jau nožēloju, ka izmantoju šo iespēju tikai trešajā studiju gadā.

21 gads
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Kristīne Rjapolova

Kopumā man šis apmaiņas brauciens patika. Ieguvu jaunus draugus, protams, lielu pieredzi, redzēju kā medicīnas personāls veic savus pienākumus Polijā. Varēju šo to salīdzināt ar Latviju. Piedalījos divās operācijās, tas ir, vēroju no malas ,cik profesionāli un operatīvi strādā medicīnas personāla komanda. Tad vēl pirmo reizi dzīvē braucu neatliekamās palīdzības mašīnā. Tas bija kaut kas neaizmirstams.

Šie cilvēki, kas strādā neatliekamajā palīdzībā ir tik saliedēti un tiešām profesionāli un operatīvi veic savus darba pienākumus- varēja redzēt, ka šiem cilvēkiem tik tiešām patīk darbs, ko viņi dara, jo pilnībā atdodas darbam.

Dažreiz biju kā asistente, gan arī veicu injekcijas, mēriju skābekļa saturāciju asinīs, kā arī noteicu cukura līmeni asinīs. Bija lietas, kuras redzēju pirmo reizi, bet daudz lietas jau tika veiktas pirms tam. Bet atkārtošana tikai un vienīgi nostiprina vēl vairāk jau iegūtās zināšanas. Vienīgi žēl bija tas, ka daudzi skolotāji un studenti nekomunicēja ne angliski, ne krieviski, bet tikai poliski. Tā bija tāda diezgan nozīmīga problēma. Bet beigās mēs sapratāmies... Izmantojām neverbālo valodu. Tad arī mēģinājām saprast poliski. Šo to jau sapratām, bet ne vienmēr visu līdz galam.

Esmu apmierināta ar šo braucienu. Iesaku visiem, kuriem ir tāda iespēja, piedalīties Erasmus apmaiņas programmā. Piedalieties! Nenožēlosiet! Būsiet tikai ieguvēji! :)

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, The President Stanisław Wojciechowski State University of Applied Sciences in Kalisz
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši

Agate Kaļiņina

Pateicoties Erasmus apmaiņas programmas iespējām 2012. gada pavasarī uz 2 mēnešiem devos praksē uz samērā kluso, teiksmaino un, pēc pašu poļu atziņām, arī vecāko Polijas pilsētu - Kališu. Burvīgi pavadītais laiks joprojām paliek atmiņā kā vienreizēja iespēja apvienot jaunas vides izzināšanu ar vērtīgām praktiskām iemaņām. Jau ierodoties Polijā, kur bija neierasti silts laiks, bija izjūtamas pirmās pozitīvās emocijas. Patīkami pārsteidza iedzīvotāju sirsnība, ar kuru viņi gatavi izpalīdzēt vai sniegt padomu. Sabiedrība ir ļoti saliedēta un to atklāj daudzās nianses – dziļa cieņa pret baznīcu, uzticība darbam un, protams, kaislīgie futbola fani.

Prakses laikā Kališas slimnīcā Nowy Szpital apmeklēju vairākas nodaļas, tostarp interno slimību nodaļas un pacientu uzņemšanas nodaļu, kā arī novēroju ķirurgu darbu operāciju zālēs - personāls it visur bija draudzīgs, gatavs ko paskaidrot, ja nepieciešams. Novērojot ikdienu slimnīcas nodaļās secināju, ka darbs pārsvarā rit mierīgi, personāla vidū nav novērojama lieka steiga pildot darba pienākumus, acīmredzot viss tiek rūpīgi plānots un organizēts. Nodarbības bija ļoti informatīvas pateicoties ārstu perfektajām angļu valodas zināšanām, turklāt vietējo studentu klātbūtne un komunikācija ar tiem neļāva garlaikoties ne mirkli. Īpašu prieku radīja dotā iespēja iesaistīties Kališas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ikdienā, jo ceru saistīt nākotni ar līdzīgu darbu. Šī prakse deva lielisku ieskatu ārstu un paramediķu dzīvesveidā, kā arī patiesi neaizmirstamas sajūtas, dodoties kārtējā ātrās palīdzības izsaukumā.

Brīvajā laikā centos pamatīgāk iepazīt dzīvesvietu, vērojot acij tīkamo arhitektūru un eksotiskās ziedu kompozīcijas pašā pilsētas sirdī, kā arī pastaigājoties pa parkiem un pilsētas zaļajām zonām, kuru nudien netrūkst. Pat tādi sīkumi kā iepirkšanās tirdziņos, lielveikalos, un pārvietošanās ar sabiedrisko transportu vairoja prieku, jo tā bija iespēja komunicēt ar iedzīvotājiem un pilnvērtīgāk iekļauties vietējā sabiedrībā.

Polijas krāšņumu aplūkoju arī Krakovā un Zakopanē. Senatnīgā Krakova, kas reiz bijusi galvaspilsēta, joprojām glabā sevī varenību un mūžīgu skaistumu. Šķiet, šajā pilsētā neeksistē laiks, atmosfēra tūristu pūlī uz ielām atgādināja nebeidzamu svētku sajūtu. Polijas Tatru kalnu slavenajā Zakopanē tika uzsākts ceļš pa Nacionālā parka dabas takām, un šī pilsētiņa, gluži pretēji, iedvesmoja mani ar savu mieru, kādu spēj izstarot vienīgi klusās dabas tuvums. Fantastiskie skati, kurus novēroju jau esot augstu kalnos, stiprināja manī pārliecību par nepieciešamību šurp noteikti atgriezties vēlreiz, jo visu aplūkot un izjust tik īsā laika sprīdī nebija iespējams. Tas intriģē un saglabā lielu interesi par šo valsti vēl joprojām.

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija, The President Stanisław Wojciechowski State University of Applied Sciences in Kalisz
Studiju programma "Ārstniecība"
Periods - 2 mēneši

Viktorija Kuranova un Kristīne Kokoreviča

Koledžas studentes Kristīne un Viktorija Erasmus Plus prakses apmaiņas ietvaros devās uz Poliju. Saņēmām sveicienus no Polijas!

Mums iet labi, vispirms mums bija problēmas ar valodu, jo neviens nerunā ne krieviski, ne angliski, bet mēs mācāmies katru dienu jaunus vārdus, tāpat arī viņiem tulkojam krievu valodā un angļu, sanāk nedaudz smieklīgi, bet tā mēs kaut kā mēģinām saprast viens otru. Protams, ka ir mums problēmas ar šo valodu, tāpēc mums ne visu dod darīt, tieši saskarsmē ar pacientiem ir grūtāk, tāpēc vispirms mūs aizsūtīja uz anestezioloģijas nodaļu, tur šajā ziņā ir vieglāk, jo saskarsme ar pacientiem gandrīz nav nepieciešama. Bijām arī ķirurģijas nodaļā - tur bija sarežģītāk, bet mums ļoti paveicās, ka tajā laika periodā bija studenti no Ukrainas, viņi mums daudz ko iztulkoja un palīdzēja saprast.

Mēs ļoti sadraudzējāmies ar anestezioloģijas nodaļas personālu. Mūs visi jau pazīst un vēlas kaut ko uzzināt - kas notiek pie mums Latvijā, ļoti labi ir pieņēmuši. Par mums arī ir atbildīga galvenā anestezioloģijas medmāsa - Pielegniarka.

Pati pilsēta Poznanj ir burvīga - man patīk vakaros staigāt pa Ratusz laukumu, jo atgādina nedaudz mūsu Vecrīgu - ļoti daudz cilvēku, visur deg gaismiņas, cilvēki spēlē uz dažādiem instrumentiem, ļoti patīkama atmosfēra. Turpat netālu atrodas Karaļa pils, no kuras ir ļoti skaists skats - no augšas.

Tur ir pats lielākais tirdzniecības centrs. Tas ir ne tikai tirdzniecības centrs, bet arī mākslas vieta, kura līdzinās XIX gadsimtam.

Vēl mums ļoti patika Palmu māja - tā atrodas Wilsona parkā, kurš ir viens no lielākajiem Polijā un pat visā Eiropā.

Lieldienu brīvdienās mēs braucām atpūsties uz Prāgu. Prāgā mēs pavadījām trīs dienas. Bija lieliski! Burvīgi skati no augšas - ko nevar pat aprakstīt bildēs, mums ļoti patika.

Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Polija
Studiju programma "Māszinības"
Periods - 2 mēneši