Erasmus+ studentu pieredzes stāsti - Francija
Renāte Lazdāne
Studēju programmu “Māszinības” RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā. Laikā posmā no 23.05. - 22.07.22. biju apmaiņas praksē Erasmus+ “Institut Régional de Formation Sanitaire et Sociale - Croix-Rouge Rrançaise Béthune” (1127 Avenue Winston Churchill – 62400 Béthune), prakse norisinājās – “Centre Hospitalier de Béthune Beuvry” (27 rue Delbecque 62660 Beuvry, France). Šajā pieredzes apmaiņas programmā pieteicos, lai iemācītos kaut ko jaunu un redzētu kā Eiropas lielākajā valstī notiek pacientu aprūpe, un iepazītos ar jauniem cilvēkiem, un mazliet labāk izprasts slimnīcas darbību citā valstī. Saziņa starp Latvijas un Francijas koordinatorēm bija normāla, tikai klātienē mazliet bija problēmas ar valodas zināšanām. Es nezināju franču valodu, bet viņi – angļu. Kā arī īsti netika palīdzēts ar nokļūšanu uz vajadzīgo pilsētu, kas atrodas 200 km no lidostas.
Kopumā apmaiņas programma bija laba, tikai mazliet no līdzsvara izsita valoda (diemžēl Francijas iedzīvotāji nerunā angliski), saziņa notika caur “Google translate” vai arī zīmju valodā. Un viņi bija pārsteigti par to, ka mums ir krāsainas formas nevis baltas kā viņiem.
Biju trīs nodaļās - ķirurģijas (lielākoties bija pārsiešana un vitālo rādītāju noteikšana – priekš manis tas nebija interesanti, jo tas bija diendienā), endokrinoloģijas un metabola rehabilitācijas nodaļā (tas mazliet bija interesantāk, jo bija daudz dažādu cilvēku trenažieru zālē un varēja saprast, kā cilvēks var iekustināt savu organismu, lai sadedzinātu liekās kalorijas). Trešā nodaļa bija uzņemšanas nodaļa, kurā biju trīs nedēļas un tā man patika vislabāk, jo tieši šeit es varēju izpausties – asins analīzes ņemšana, i/v katetra ievadīšana, EKG veikšana, utt., komunicēšana ar pacientu caur mentoru. Tomēr prakse kopumā bija laba, iemācījos daudz jaunas lietas, ko Latvijā nedara un redzēju kādus materiālus izmanto citā valstī.
Tā kā nedēļas nogales bija brīvas, mazliet arī paceļoju pa Franciju, biju blakus pilsētā Lille, kur pastaigājos un redzēju dažādu arhitektūru un izmantoju izdevību arī aizbraukt uz slaveno “Disneyland Paris” un Parīzi, piedalījos viņu valsts pasākumos, apmeklēju koncertus.
Citiem studentiem ieteiktu pamācīties franču valodu, jo tā noderēs ļoti! Ja zina valodu, tad citas problēmas nebūs. Un nevajag baidīties, ja vēlaties piedalīties – IESAKU!
Kā arī maza tomēr svarīga nianse ir finansiālā puse – stipendija ko piešķīra bija par maz, dēļ inflācijas pasaulē. Francijā atšķiras produktu, dzīvošanas izmaksas un algas tur tomēr ir lielākas nekā pie mums, sanāca vairāk iztērēt personīgos līdzekļus.
Vārds, uzvārds: Renāte Lazdāne
Vecums: 23 gadi
Dzimums: Sieviete
Nosūtošā augstskola: RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts: Francija
Prakses institūcija: Institut Régional de Formation Sanitaire et Sociale - Croix-Rouge Rrançaise Béthune
Institūcijas adrese: 1127 Avenue Winston Churchill – 62400 Béthune
Prakses darba joma: Medicīnas māsa
Mobilitātes perioda ilgums: 23.05. - 22.07.22.
Rūta Heinsberga
Par dalību Erasmus+ programmā sapņoju jau no pirmā kursa. Otrajā kursā nokavēju pieteikšanos un atliku to uz nākamo gadu, tāpēc trešajā kursā es un mana draudzene beidzot pieteicāmies laicīgi, iepriekš noskaidrojot visu nepieciešamo informāciju.
Vēlējos iepazīt ārvalstu medicīnas iespējas un praksi iziet ārzemēs, kā arī salīdzināt to ar Latviju. Neapšaubāmi vēlējos saprast, vai darbs ārzemēs ir priekš manis. Protams, mūsu izvēlētā valsts bija Francija un es savu izvēli nenožēloju. Labprāt atgrieztos tur atkal, lai iegūtu jaunas zināšanas un varbūt pat iemācītos franču valodu. Sakarā ar to, ka Francijas galvaspilsētā Parīzē bija streiki, transports kursēja reti, tāpēc nokļūšana galamērķī bija tikpat, kā neiespējama un nesaprotama priekš studenta, bet koordinatore noorganizēja transportu, kurš atbrauca mums pakaļ uz lidostu un aizveda līdz pat Francijas mājas durvīm. Kā izrādījās, šoferis bija skolas direktors.
Erasmus+ mobilitātes laikā esmu iemācījusies daudz labāk sastrādāties komandā. Protams, pirms brauciena arī to ļoti labi mācēju, bet strādāt komandā, kurā tikpat kā neviens nerunā angliski, ir pavisam cita veida komandas darbs. Nezinot franču valodu, es sapratu visu. Pirmās dienas bija grūtas, bet pēc pirmās nedēļas es jau sapratu, ko man saka. Noteikti varu apgalvot, ka Francijā iemācījos daudz vairāk nekā Latvijā. Protams, tur medicīna ir daudz attīstītāka nekā Latvijā un viss ir daudz vieglāk izdarāms. Vēl noteikti varu teikt, ka esmu palikusi drošāka un esmu sapratusi savus dzīves un karjeras tālākos mērķus, kurus īstenošu. Un, protams, esmu palikusi vēl pozitīvāka un pozitīvu iespaidu pilna, pateicoties dalībai Erasmus+ programmā.
Visspilgtāko iespaidu noteikti atstāja pati slimnīca, kura, kā jau es minēju, ir ļoti attīstīta. Tā ir aprīkota ar dažādām tehnoloģijām, lai tās maksimāli atvieglotu māsas darbu. Arī personāls ir ļoti atsaucīgs un saprotošs. Cilvēki, kuri neko nesaprot angliski un prot pateikt tikai dažus vārdus, atrada iespēju saprasties (tas gan notika ar Google tulkotāju), bet tāpat spējām veiksmīgi komunicēt. Protams, nākamais spilgtākais iespaids ir pati valsts kā tāda. Ļoti skaista arhitektūra, ļoti laipni cilvēki, garšīgi ēdieni un ļoti skaista galvaspilsēta (Eifeļa tornis bija viens no maniem mīļākajiem apskates objektiem).
Vienīgais, ko varu ieteikt ir nebaidīties no dotās iespējas – nemaz to nenožēlosi! Nav par ko satraukties, dzīves pieredze ārpus dzimtās valsts noteikti noderēs. It sevišķi svarīgi, ja vari braukt kopā ar labāko draugu – tad šis laiks, esot prom no mājām, vairs neliksies tik garš. Iziet praksi ārzemēs ir ļoti vērtīgi nevis tāpēc, ka to varēsi ierakstīt savā CV, bet gan tāpēc, ka tas tev nostiprinās zināšanas, iemācīs daudz vairāk, ja ne pat ko jaunu, kā arī iemācīs runāt, domāt, saprast un dzirdēt vairākas valodas. Un neaizmirsti, ka, ejot praksē, pie reizes varēsi apceļot vietas, kurās nekad neesi bijis.
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Private Hospital Arras Les Bonnettes – Ramsay Sante
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Ārstniecība"
Santa Balaša
Par dalību Eramus prakses mobilitātē sapņoju jau kopš pagājušā mācību gada, kad mācījos vēl tikai 2. kursā, taču šajā laikā interesi par to izrādīju novēloti un pieteikšanās diemžēl jau bija beigusies. Šogad esmu 3. (pēdējā) kursa studente studiju programmā “Ārtniecība” ar kvalifikāciju ārsta palīgs. Kopš pagājušā gada sapratu, ka ir palikusi vairs tikai viena iespēja pieteikties Erasmus+ prakses mobilitātē, tāpēc visu šo laiku sev redzamā vietā biju novietojusi koledžas izdales materiālu ar aicinājumi izmantot šo iespēju. Tiklīdz sākās jaunais mācību gads, septembra pirmajā nedēļā devos no jauna painteresēties par iespēju pieteikties Erasmus+ prakses mobilitātē. Šoreiz visu darīju laikus un plānotājā atzīmēju datumu, līdz kuram jāpaspēj nosūtīt motivācijas vēstuli.
3. kurss noteikti arī ir galvenais iemesls, kāpēc tik neatlaidīgi gribēju tikt apstiprināta dalībai Erasmus+ prakses mobilitātē. Ja skaidri apzinātos, ka priekšā vēl vairāki studiju gadi, noteikti nešaubītos, ka vienā no tiem rastu šādu iespēju. Tomēr jau pēc pāris mēnešiem būšu ieguvusi savu diplomu un mani studiju laiki ar to arī būs beigušies, tāpēc vēlējos, lai tie atmiņā vienmēr paliktu pilni ne tikai ar saspringto mācību periodu un lielajiem apgūstamo materiālu apjomiem, bet arī ar spilgtām un neaizmirstamām atmiņām. Protams, arī ar lielisku pieredzi, kāda tā neapšaubāmi bija!
Jau īsi pēc tam, kad saņēmu apstiprinājumu par dalību Erasmus prakses mobilitātē Francijā, ar mani sazinājās uzņemošā institūcija. Komunikācija izveidojās ļoti veiksmīga jau kopš pirmajām aizsūtītajām vēstulēm ar neskaidriem jautājumiem, vēl krietnu laiku pirms biju nokļuvusi Erasmus+ prakses vietā un iepazinusies ar koordinatoriem personīgi. Vien īsu brīdi radās pašai sev jautājums: “Vai tiešām es to daru?”, jo bija tik daudz neskaidru jautājumu un neziņa par to, kā viss notiks un tiks organizēts. Taču šobrīd nešaubīgi varu apgalvot, ka gan mana nosūtošā, gan arī uzņemošā institūcija ir kompetenti šajā jomā – nodrošināt prakses iespējas studentiem no visdažādākajām vietām.
Visu gatavošanās periodu braucienam uz Erasmus prakses vietu Francijā biju droša, ka gadījumā, ja būs vajadzīga palīdzība un joprojām būs neskaidri, neatbildēti jautājumi, varēšu vērsties pie savas jomas kompetentiem cilvēkiem un lūgt padomu. Ātri vien tika atrisināti arī jautājumi par dzīvošanu un izmaksām, kas ar tām saistītas, kā arī iespēju nokļūt no lidostas uz Arasas pilsētu, kas turpmākos 2 mēnešus kļuva par manu dzīvesvietu. Īpaši pārsteigta un gandarīta biju, kad uzzināju, ka ielidošanas dienā lidostā mani sagaidīs ar mašīnu un nogādās Arasā, jo Parīzē šajā laikā notika protesta akcijas, līdz ar to bija traucēta sabiedriskā transporta kustība. Lieki piebilst, ka līdz lidostai no Arasas tika mēroti vairāk nekā 90 km vien tikai turp braucot, lai varētu nodrošināt veiksmīgu manis nogādāšanu galamērķī. Es to ļoti novērtēju un esmu pateicīga par šādu laipnību no uzņemošās institūcijas puses!
Sākotnēji bija plānots, ka mūs varēs sagaidīt tikai Arasas dzelzceļa stacijā, bet līdz tai būtu jārod iespēja nokļūt pašai. Nenoliedzami, tas bija ļoti liels atvieglojums, zinot, ka nevajadzēs vēl vienu dienu maldīties pa valsti, kurā esmu nonākusi pirmo reizi, un nezinot pat uz kuru pusi doties. Turklāt iepriekšējā nakts tika pavadīta Milānas lidostā uz krēsliem, bez iespējas atpūsties un pagulēt, tāpēc, ierodoties Parīzes lidostā, spēki jau bija diezgan izsīkuši un miegs ņēma virsroku.
Jau pāris stundas pēc tam, kad biju ielidojusi vienā no Parīzes lidostām, nonācu “mājās”, kā tās tika sauktas visu prakses periodu. Pēc tam sekoja iepazīšanās ar ģimeni, kura nodrošināja iespēju apdzīvot viņu mājas otru pusi. Istabu aplūkošanas brīdī mājas saimniece lika manīt, ka ir ļoti strikta un prasīga. Turklāt viņa pati atzina, ka vēlas nopietni parunāt par noteikumiem, kas būs jāievēro, ja vēlos šeit dzīvot. Atzīšos, ka sākumā tas radīja ne pārāk labu iespaidu, jo skaidri apzinājos, ka neesmu šeit ieradusies ar nodomu pārvērst skaistu māju pēc manas dzīvošanas pilnīgi nelietojamā. Tomēr tiklīdz bija uzsākta saruna ar saimnieci un uzklausītas viņas vēlmes, kā arī paskaidrojumi par to, kāpēc viņa ir tik prasīga, man bija skaidrs, ka šāda attieksme viņai radusies nepatīkamas pieredzes dēļ ar citu valstu studentiem, kuri šeit reiz dzīvojuši tāpat kā es – Erasmus prakses laikā. Ātri vien sapratu, ka lietas, kas no manis tiek prasītas ir pilnīgi saprotamas un ikdienišķas normas, kam, manuprāt, jābūt ieaudzinātam ikvienā ģimenē un tās pašas lietas, ko ikdienā veicu arī savā mājoklī. Tā, piemēram, mājas uzkopšana, kas sevī ietver putekļu noslaucīšanu, grīdu mazgāšanu, virtuves virsmu un vannas istabas izlietņu tīrību, kā arī atkritumu šķirošanu un iznešanu. Tiesa gan, dzīvojot Latvijā, atkritumu šķirošana man nekad nebija tik ierasta un aktuāla lieta. Tomēr Francijā dzīvojošie tam pievērš ļoti lielu uzmanību, tāpēc es to respektēju un apguvu šķirošanas principus, lai zinātu, kurā atkritumu tvertnē varu izmest nevajadzīgo.
Nākamajā dienā pēc ierašanās Arasā bija jābūt gatavai doties uz pirmo prakses dienu slimnīcā. Jau iepriekš tika sarunāts, ka stundu iepriekš pie mājas durvīm piebrauks koordinatore, ar kuru vēl pirms nonākšanas Francijā biju sazinājusies ar e-pastu starpniecību. Viņa mani nogādāja slimnīcā un iepazīstināja ar slimnīcas virsmāsu, kā arī iedeva lapu ar katrai nedēļai iedalītu nodaļu, kurā man jāpaspēj uzturēties. Vēlāk arī uzzināju, ka slimnīcas virsmāsa dzīvo netālu no mājas, kurā es uzturēšos visu prakses laiku, tāpēc katru rītu noteiktā laikā pa ceļam tiku aizvesta un nogādāta slimnīcā. Tikai atpakaļceļā par nokļūšanu mājās vajadzēja domāt pašai. Tā kā ar sabiedrisko transportu nokļūšana līdz mājai nav pārāk viegla, pēc prakses slimnīcā izvēlējos doties kājām, kas parasti aizņēma aptuveni 40 minūtes laika.
Slimnīcas virsmāsa bija ļoti pretimnākoša un neskaidrību gadījumā pie viņas vienmēr varēja vērsties pēc palīdzības. Turklāt katru pirmdienu, dienā, kad bija jāsāk prakse citā nodaļā, viņa vienmēr mani tajā nogādāja, iepazīstināja ar māsām un izskaidroja, ka esmu Erasmus programmas studente no Latvijas. Pirmajās dienās viņa deva atļauju doties pusdienot kopā ar viņu, lai es justos drošāk un neapmaldītos gaiteņos, kas sākumā likās pārāk vienādi, lai atpazītu, pa kuru reiz jau biju devusies.
Katras nedēļas pirmajā dienā, jaunajā nodaļā, jutos diezgan apmulsusi un nobijusies, jo dziļi zemapziņā bija neliels izbīlis, ka ja nu šoreiz es varētu tikt uzņemta ne pārāk pozitīvi. Baidījos, ka māsas, kurām man liks doties līdzi, varētu izrādīt nepatiku pret manu klātbūtni. Visu šo astoņu nedēļu beigās sapratu, ka viss izvērtās daudz pozitīvāk un interesantāk nekā pati biju iztēlojusies. Un piektdienu vakaros, kad beidzās prakse kārtējā nodaļā, izjutu pat nožēlu un nevēlēšanos doties prom no lieliskiem cilvēkiem, ar kuriem tikko esmu sapazinusies un sākusi pierast pie darba principiem.
Darbs katrā nodaļā bija tik ļoti atšķirīgs un tāpat arī kolektīvs, tomēr visās nodaļās bija kas tāds, kas radīja vēlmi uzturēties ilgāk un cerēt, kaut šī prakse šeit nekad nebeigtos.
Atzīšu, ka pirmajā nedēļā likās, ka laiks uz priekšu iet ļoti lēni un vienu brīdi pat šķita, ka šie divi mēneši varētu likties pārāk ilgi. Aizdomājos pat par to, ka prakses vidū varētu sākt pietrūkt mājas, taču šobrīd saprotu, ka laiks paskrēja pārāk ātri un labprāt būtu palikusi Erasmus prakses mobilitātē vēl ilgāk.
Profesionālie ieguvumi Erasmus prakses laikā noteikti ir daudz lielāki nekā visās Latvijas slimnīcu izietajās praksēs kopumā. Pat neskatoties uz to, ka Francijas tautai viņu valoda ir augstā cieņā un angliski sarunājas reti kurš, komunikācija izveidojās daudz veiksmīgāka nekā ar Latvijas medicīnas personālu. Pēc maniem personiskajiem novērojumiem tas varētu būt saistīts ar to, ka Francijā medicīnas personāls nav tik noslogots kā Latvijā. Viņiem ir vairāk brīvā laika un mazāk darba pienākumu uz katru māsu, līdz ar to ir jūtama dedzīga vēlme pastāstīt un parādīt maksimāli daudz pat tad, ja viņu angļu valodas prasmes nav gana labas. Tādos gadījumos talkā nāca Google tulkotājs. Esmu pārsteigta, ka pat māsas, kuras angliski nespēja pateikt nevienu vārdu, bija ieinteresētas man palīdzēt, kaut vai cenšoties virzīt komunikāciju ar žestiem.
Es varu skaidri apgalvot, ka šajā praksē esmu apguvusi visu, kas man kā topošajam ārsta palīgam, bija jāzina jau līdz šim brīdim, izejot praksi Latvijā. Pirmo reizi varu skaidri apgalvot, ka savas teorētiskās zināšanas esmu kārtīgi bagātinājusi ar tādām praktiskām iemaņām, kā šuvju/skavu izņemšana, stomas maiņa, urīnceļu katetru ievietošana/izņemšana, pēc operācijas brūču pareiza kopšana un pārsiešana, ievērojot sterilitāti un pat medikamentu sagatave ievadei caur i/v sistēmu. Lieki piebilst, ka tā ir tikai neliela daļiņa no visiem veiktajiem pienākumiem Erasmus prakses mobilitātes laikā.
Vienīgais, ko es būtu gribējusi prakses laikā vairāk praktizēt, ir franču valodas prasmes. Dažas standarta frāzes un vārdus esmu apguvusi, tomēr, satiekoties ar tik zolīdu un jauku sabiedrības slāni, kā nācās novērot pēc satiktajiem slimnīcas pacientiem, būtu gribējies, kaut es spētu ar viņiem veidot daudz plašāku komunikāciju un varētu palīdzēt tikpat daudz un kvalitatīvi, kā to ikdienā dara slimnīcas māsas.
Erasmus prakses mobilitāte ir ne tikai lieliska iespēja iepazīt savu jomu no cita skatupunkta un salīdzināt darba principus ar Latvijas medicīnas personāla darbu, bet arī iepazīt pasauli no cita skatupunkta. Mana Erasmus prakses mobilitāte bija Ziemassvētku un Jaunā gada periodā, līdz ar to radās vienreizēja iespēja abus svētkus svinēt divās dažādās franču ģimenēs. Tas, manuprāt, bija mans labākais personīgais ieguvums – piedzīvot citas tautas tradīcijas un uz brīdi aizmirst, ka esmu latviete, kura pieradusi svētkus svinēt citādāk. Esmu sajūsmā arī par iespēju iepazīt francūžu virtuvi un izbaudīt dažnedažādas ēdienu kombinācijas un receptes, kas līdz šim vēl nav mēģinātas.
Vēl viena lieliska iespēja, ko noteikti nevar laist garām, esot Francijā vai jebkurā citā valstī Erasmus prakses mobilitātes laikā, ir ceļošana. Francijas pilsētas ir pilnas ar senām un apbrīnojami varenām arhitektūras celtnēm, kuras noteikti būtu grēks neapskatīt, uzturoties Francijā divus mēnešus.
Jau laikus biju sameklējusi informāciju par vietām, kas ir Arasas tuvumā un ir apskatīšanas vērtas. Tā nu šo divu mēnešu laikā nonācu tādās vietās, kā Duē, Amjēna, Lille un, protams, arī Parīze. Nenoliedzami arī pati Arasa ir apskates vērta, tāpēc katru brīvu brīdi meklēju iespēju paspēt aplūkot vēl kaut ko. Šo pilsētu apskatei veltīju laiku katru sestdienu un svētdienu, prakses beigām tuvojoties. Parīze bija vieta, kurā uzturējos visilgāk – trīs dienas, kas bija tieši pirms atgriešanās Latvijā.
Tiem studentiem, kuri vēl šaubās, vai ir vērts piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, es iesaku nešaubīties. Nebaidieties izkāpt no savas komforta zonas un neļaujiet bailēm traucēt iepazīt pasauli un visas sniegtās iespējas. Būt mājās, ierastajā dzīvē, kopā ar savu ģimeni un draugiem Jūs paspēsiet vienmēr, taču ir iespējas, kuras jāmāk novērtēt un izmantot! Erasmus prakses mobilitāte ir lieliska iespēja bagātināt savu dzīvi ar pieredzēto, iepazīt citu kultūru un reizē arī pašam sevi!
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Private Hospital Arras Les Bonnettes – Ramsay Sante
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Ārstniecība"
Agnija Melne
Man bija lieliska iespēja doties praksē uz Francijas pilsētu Béthune no 13. maija līdz 10. jūlijam. Es izvelējos piedalīties Erasmus+ prakses mobilitātē, jo tā ir lieliska iespēja sevi pilnveidot, gūt jaunu pieredzi, iepazīt citu valsti un kultūru.
Man bija iespēja pilnveidot un nostiprināt savas zināšanas un praktiskās iemaņas “Centre Hospitalier de Béthune Beuvry” uzņemšanā un endokrinoloģijas/metabolisma un rehabilitācijas nodaļās. Jau no pirmās dienas viss personāls bija ļoti atsaucīgs, iedrošināja un palīdzēja iejusties jaunajā vidē. Protams, valodas barjera bija neliels šķērslis komunikācijā gan ar pacientiem, gan ar dažiem medicīnas personāla kolēģiem, bet tas bija izaicinājums un iespēja nedaudz iepazīt franču valodu. Arī pacienti bija ļoti atsaucīgi, cenšoties sarunāties angļu valodā, un, ļaujot praktizēties kā topošajai māsai. Vislielākais ieguvums no šīs prakses, ko es paņēmu sev līdzi, ir attieksme, ar kādu strādā medicīnas personāls. Visi vienmēr ir smaidīgi, izpalīdzīgi un pozitīvi, līdz ar to darba vide bija ļoti patīkama un katru dienu uz praksi gāju ar prieku un motivāciju sevi pilnveidot. Prakses laikā man bija iespēja ļoti daudz praktizēt savas iemaņas, veikt manipulācijas, kuras nav bijusi iespēja veikt Latvijas praksēs un salīdzināt tehnikas.
Liels Erasmus+ mobilitātes pluss ir iespēja apskatīt ne tikai prakses pilsētu, bet arī citas. Man bija iespēja apceļot dažādas blakus pilsētas, iepazīt Francijas arhitektūru, dabu un kultūru, kā arī iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Esmu ieguvusi brīnišķīgas atmiņas un draugus. Esmu ļoti priecīga un pateicīga par prakses iespēju Francijā, kaut gan sākumā ļoti baidījos doties, taču tā noteikti ir viena no labākajām pieredzēm un iesaku to izmantot ikvienam!
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bethune
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Laura Monika Grauduža
Es savu Erasmus+ mobilitātes periodu pavadīju Francijas ziemeļu pusē, mazā pilsētiņā – Bethune. Piedalīties Erasmus+ mobilitātē izvēlējos, jo vēlējos gūt iespaidu par to, kā medicīna tiek praktizēta citur. Ilgi domāju par valsti, uz kuru vēlētos doties, bet nu beigās nolēmu aizbraukt uz Franciju. Atbraucot uz pilsētiņu, bija patīkams uztraukums, jo bija neziņas sajūta par to, kādi ir cilvēki, bet satiekoties sapratu, ka izdarīju pareizo izvēli, jo tik sirsnīgus un pieklājīgus cilvēkus nevar bieži sastapt. Esot Francijā, bieži radās iespaids, ka Francija ir kā atsevišķa pasaule.
Visu mobilitātes laiku bija lieliska sadarbība gan ar nosūtošo, gan ar uzņemošo institūciju. Ja radās kāds jautājums vai kaut kas līdz galam nebija saprotams, vienmēr tika palīdzēts. Lai gan francūžiem ir grūtības ar angļu valodu, viņi ļoti centās un runāja. Man bija iespēja darboties praktiski, izmēģināt ko jaunu, ko Latvijā vēl līdz šim nav sanācis izdarīt.
No šīs pieredzes es ieguvu daudz, es redzēju, kā strādā slimnīcas personāls citā valstī, kā tiek pielietotas praktiskās un teorētiskās iemaņas, cik ļoti medicīnas personāls darbojas kopā, vienlīdzīgi, lai palīdzētu pacientam. Es ieguvu arī daudz jaunus un labus draugus, ar kuriem noteikti nepazudīs kontakts. Francijā cilvēki uzņem tevi ar atvērtām rokām, ir patīkami atrasties tur, kur tevi tiešām novērtē.
Paldies par šo lielisko iespēju, jo man bija ne tikai iespēja darboties slimnīcā, bet arī apskatīt blakus pilsētas, pagaršot franču tradicionālos ēdienus un vienkārši labi pavadīt laiku. Erasmus+ mobilitātē es iesaku braukt ikvienam, neatkarīgi no vecuma, jo tā ir lieliska pieredze, kuru es nenožēloju un noteikti došos mobilitātē arī nākamgad.
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bethune
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Dagnija Deglava
Erasmus + mobilitātes programma priekš manis nebija viegls un ātrs lēmums, ilgi domāju- braukt vai nē, taču vēlme iepazīt jaunu kultūru (Francijā iepriekš nebiju bijusi), iepazīties ar jauniem cilvēkiem, redzēt, kā medicīnas sistēma darbojas citās valstīs un uzlabot savas praktiskās iemaņas savā izvēlētajā profesijā, bija lielāka par bailēm un neizdošanos. Bailes lielākoties bija par to- kā gan es viena, ar lielo ceļojuma bagāžu, spēšu atrast pareizo lidmašīnu un vilcienu neapmaldoties? Taču, ja es spēju, to tiešām var izdarīt jebkurš.
Francijā ierados 2 dienas pirms prakses sākuma, tā izlēmu darīt, lai iepazītos ar tuvējo apkārtni un mazliet aprastu ar jauno vidi, kurā man būs jādzīvo 2 mēnešus. Uz Brestu devos no Rīgas lidostas uz Parīzi (CDG lidostu), un tālāk ar vilcienu 6 stundas braucu uz Brestu. Sagaidīšana bija ļoti jauka- mani sagaidīja abas Erasmus koordinatores ar Latvijas karodziņiem rokās. Abas koordinatores jau iepriekš ar mani bija sazinājušās vairākas reizes, lai noskaidrotu, kā man iet, vai man ir kas nepieciešams un cikos un kad es ieradīšos Brestā. Tad mani nogādāja univesitātes kojās- istabiņā dzīvoju viena, viss bija klusi un mierīgi. Man paveicās, ka jau vairāk kā mēnesi uz to pašu praksi, uz kuru būs jādodas man, devās meitene no mūsu koledžas, viņa mani ar visu iepazīstināja un tāpēc man bija daudz vieglāk iejusties. Kopā pavadījām divas nedēļas, devāmies 30km pārgājienā gar pašu Atlantijas okeānu, apceļojām tuvākās pilsētas un baudījām franču virtuvi. Iesaku pagaršot karameli ar sāli un nekādā gadījumā neatteikties no sviesta izmantošanas uzturā!
Uz praksi man bija jādodas katru dienu, un katrai nedēļai bija sastādīts grafiks, ar kuru māsu ir jāstrādā kopā. No prakses esmu tikai ieguvusi- man atļāva darīt VISU, kas ir darāms ķirurģijas nodaļā- vēnu punkcija (asins analīzēm), venozo katetru ievietošanas, dažādām pārsiešanām, kas bija ļoti interesanti, jo katrai pārsiešanai (viscerālajai, LOR un ortopēdiskajai) bija savs protokols, kā tiek klāts galdiņš. Atļāva arī dalīt medikamentus, turklāt, par katru medikamentu pastāstīja un reizēm arī no manis tika atprasīta farmakoloģija. Uz praksi tiešām gāju ar prieku. Profesionālajā ziņā esmu tikai augusi un sapratusi, ka māsas darbs ir ļoti interesants un noderīgs ne tikai sabiedrībai, bet arī man pašai, jo vienmēr zināšu, kā palīdzēt sev vai saviem tuvajiem.
Vienīgais mīnuss- franču valodas nezināšana. Franču valoda ir ļoti skaista, taču patiesi grūta valoda. Nav tā, ka francūži neprastu runāt angliski, viņi pārāk kautrējas no sava akcenta, jo uzskata to par smieklīgu. Lai izbēgtu no neērtās sajūtas, tiešām iesaku franču valodu mazliet apgūt, kā arī, lai nebūtu kauns pašam par sevi, ka esat ieradies Francijā un ne vārda neprotat franciski. Es ieguvu draugus, kuri gandrīz necik nerunā angliski, bet mēs spējām atrast kopīgu valodu- ar žestiem, ar skatienu. Par franču tautu nevaru pateikt neviena slikta vārda- mani uzņēma ļoti silti, vienmēr apjautājās, vai nav kādu grūtību (kaut vai ar iepirkšanos), īsāk sakot- par mani uztraucās gan koordinatores, gan slimnīcas persononāls, gan jauniegūtie draugi, ar kuriem sazinos vēl tagad- ilgi pēc prakses mobilitātes beigām. Ko es ieteiktu citiem? NOTEIKTI izmantot šādu izdevību doties praksē uz citu valsti! Kad tad, ja ne tagad? No šādas apmaiņas var tikai iegūt, es pat uzskatu, ka, nedodoties šādā pieredzes apmaiņā, jūs apzogat paši sevi. Man ir tikai patīkamas atmiņas, kuras atceros ar smaidu uz lūpām. Priekš manis pašas- man tiešām bija jāizkāpj no savas komforta zonas, un, kā jau minēju, man tas sākumā nebija viegli. Taču tagad esmu lauzusi savus iekšējos stereotipus, domas, ka es kaut ko nespēju pret domām, ka spēju gan, vajag tikai uzdrīkstēties!
Praktiski padomi- darba formu priekš slimnīcas ņemt līdzi nevajag- slimnīcā dod vairākas formas nedēļā, kuras pašam nav jāņem līdzi un jāmazgā. Vajag paņemt līdzi tikai apavus. Jāpaņem līdzi arī siltākas drēbes, jo dēļ klimata pie okeāna bieži mēdz līt lietus un ir vējains. Biļetes noteikti jāpērk laicīgi, un es ieteiktu lidot ar lidmašīnu- Rīga- Paris CDG- Brest, arī atpakaļ tāpat. Un, ja būs līdzi kādi naudas ietaupījumi, dzīvei tur vispār jābūt pasakainai, jo Francija nav lēta (pārtika, izklaides ir daudz dārgākas kā LV), ar to gribu uzsvērt, ka atrodoties Francijā, ir cītīgi jāiet uz praksi un jāparāda sevi tikai no labākās puses, taču ir jāprot baudīt un atpūsties no visas sirds, tverot visu, ko dzīve piedāvā!
Ja gadījumā ir kādi jautājumi, droši uzmeklē mani un es centīšos atbildēt un palīdzēt!
Vecums - 22 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bresta
Prakses institūcija: Hôpital d'Instruction des Armées
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Dianna Akmentiņa
2018. gadā, laika periodā no 13. maija līdz 10. jūlijam es piedalījos Erasmus+ pieredzes apmaiņas programmā, kuru pavadīju Francijā, pilsētā Lansa (Lens). Praksē gāju Centre Hospital de Lens, Endokrinoloģijas nodaļā.
Apmaiņas programmā nolēmu piedalīties, jo vēlējos iegūt jaunu pieredzi, redzēt jaunas lietas, redzēt, kā veselības aprūpe notiek citā valstī. Franciju es izvēlējos, jo pagājušajā gadā Koledžas Starptautiskajā nedēļā ieguvu lielisku iespaidu par valsti un vēlējos uzzināt vairāk, kas sekmēja manu vēlmi izzināt Franciju, tās kultūru un dzīvi tajā.
Jeļena Pruzovska
Laika posmu no 13. maija līdz 10. jūlijam es pavadīju ERASMUS mobilitātes praksē Francijas dienvidrietumu pilsētā Nīmā. Pilsētu ieskauj 7 pauguri, no kuriem tikai 3 ir samērā lieli. Šī fakta un arī romiskās vēstures dēļ Nīma nereti tiek saukta par "Francijas Romu". Vēl viens fakts - Nīmā ir ļoti skaista arhitektūra. Es izvelējos piedalīties Erasmus prakses mobilitātē, jo tāda iespēja var sniegt vērtīgu pieredzi un palīdzēt izveidot daudzpusīgu priekšstatu par valsti, kā arī ļauj iegūt jaunas zināšanas un dalīties savā pieredzē.
Erasmus apmaiņā man bijā iespēja iziet medicīnisko praksi slimnīcā “Polyclinique du Grand Sud”. Slimnīcas specializācija ir gremošanas slimības, vaskulāras slimības un plastiskā ķirurģija.
Kad es atbraucu, mani ļoti draudzīgi sagaidīja partneraugstskolas administrācija. Man paveicās, ka dažādi skolotāji un medicīnas darbinieki runā angliski, taču kamēr es dzīvoju Francijā, es sāku mācīties arī franču valodu. Vislielāko prieku man sagādāja (atstāja lielu iespaidu) tas, ka visi cilvēki (slimnīcas personāls, pacienti, nepazīstamie cilvēki) ir ļoti atvērti un vienmēr grib palīdzēt, pat ja viņi nerunā angliski.
Ilze Heidemane
Mans pieredzes stāsts sākās brīdī, kad uzzināju par Erasmus Mobility programmu un uzstādīju mērķi braukt praksē uz Franciju. Esmu dzimusi Padomju savienībā un manai paaudzei nebija tādas iespējas, kādas ir mūsdienās studējošajiem. Tāpēc vēlējos piedzīvot to, kas man bija gājis secen.
9 nedēļu laikā biju vairāk kā novērotājs slimnīcā, strādājot kopā ar māsu palīgiem un māsām, kā ar Francijas māsu skolu studentiem. Man radās labs iespaids par Francijas medicīnas sistēmu kopumā (medicīna tiek finansēta no sociālās apdrošināšanas un pacientiem visas procedūras, manipulācijas, operācijas, uzturēšanās, ēdinašana, taxi slimnīcā ir bez maksas), klīnikā strādājošie ir profesionāļi, strādā teicami. Klientu aprūpe ir izcila. Tā kā man bija iespēja novērot klīnikas piecu nodaļu darbību, tad iepazinos ar ļoti daudz jaukiem cilvēkiem - gan personālu, gan pacientiem. Tā kā franči tikpat kā nemaz nerunā angliski, mans mērķis cik necik iemācīties runāt franciski tika realizēts.
Dzīvojot ārpus Latvijas, mani spilgtākie iespaidi: cilvēki, ceļošana uz citām pilsētām, garās pastaigas pa vēsturisko un bezgala skaisto pilsētu Dijon. Un ēdiens. Tas ir īpašs stāsts. Ļoti daudz novēroju cilvēkus ikdienā, uz ielas, kafejnīcās. Franči Burgundijas reģionā (es dzīvoju Dijon, bet slimnīca bija 5 km attālumā Talant) ir jauki, smaidīgi, pieklājīgi, bet gana noslēgti svešiniekiem. Es gan slimnīcā, gan veikalos biju iepazinusies ar daudziem cilvēkiem, kuri ar mani vienmēr sirsnīgi sveicinājās un īsi parunājās. Frančiem patika, ka runāju franciski un viņi mani ļoti motivēja runāt, jo dzirdēju tikai uzslavas par savām franču valodas prasmēm. Ļoti patika, ka cilvēki daudz smaida. Franči nestreso (vai neizrādīja), toties milzu problēma, ko novēroju gan uz ielas, gan klīnikā, ir smēķēšana un aptaukošanās.
Mācieties svešvalodas, uzdrošinieties un ceļojiet, lai paplašinātu savu redzesloku.
Vecums - 43 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Clinique Benigne Joly, Talant
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Lelde Pētersone
Erasmus+ prakses mobilitātē piedalos jau otro gadu. Piedalīties šajā programmā es izvēlējos tādēļ, ka tā apvieno visas manas pašreizējās intereses: par ārvalstu medicīnu, citu valstu kultūru, valodu, interese iepazīt citus cilvēkus un, protams, vienkārši redzēt citu valstu dabu, iedvesmoties no šiem ceļojumiem un iedvesmot citus ārvalstu cilvēkus tieši tāpat - pastāstot par mājām – Latviju.
Sadarbošanās ar nosūtošo un uzņemošajām institūcijām bija ļoti laba. Visi jautājumi un sarežģījumi tika risināti kopīgi visu Erasmus+ prakses laiku.
No profesionālās puses ieguvu šajā praksē ļoti daudz. Mācījos strādāt nodaļā ar kolektīvu, kurā gandrīz vispār nerunā angliski, mācījos strādāt ar citādāku aparatūru, kāda nav pieejama Latvijā, mācījos sazināties ar pacientiem franču valodā, centos uzlabot visus medmāsas pienākumus, kurus man palīdzēja uztrenēt kolēģi.
Personīgi sev šajā apmaiņā radu spēju reaģēt un saglabāt optimismu ne tik veiksmīgās situācijās. Varbūt tas skan mazliet “banāli”, taču tas nav viegli.
Manuprāt, katram no mums ikdienā ir jādomā par to, kā paplašināt savu redzesloku, kā mēģināt veidot un redzēt kaut ko jaunu, kā ar vien vairāk sevi izaicināt, lai mēs paši iekšēji augtu un pilnveidotos, lai vienkārši kļūtu stiprākas personības. Erasmus+ programma noteikti palīdz to īstenot.
Patiesi varu teikt, ka šī ir tiešam fantastiska iespēja!
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Institut Régional de Formation Sanitaire et Sociale Occitanie (ex Languedoc Roussillon)
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Madara Zaharčonoka
Vēlme piedalīties Erasmus prakses mobilitātē man bijusi jau kopš laika, kad uzsāku savas augstskolu gaitas pirms vairākiem gadiem, bet tā arī dažādu apstākļu dēļ tas nebija izdevies. Tā nu šogad cieši apņēmos sasniegt savu mērķi, saprotot, ka šis ir labākais brīdis.
Piedalīties Erasmus prorammā, pirmkārt, mani mudināja ideja, ka būšu ārpus savas ierastās vides, kā arī būs iespēja tuvāk iepazīt citas kultūras. Otrkārt, kad uzzināju, ka man būs iespēja praktizēties militārajā slimnīcā, biju dubultpriecīga, jo šāda veida prakse bija atšķirīga no manām līdzšinējām skolas gaitu praksēm. Kā pozitīvs papildarguments noteikti nostrādāja fakts, ka Francijā vēl nebiju bijusi, kā arī tas, ka būs iespēja dzīvot Francijas rietumos - pie okeāna.
Reičela Herbsta
Kad uzsāku studijas jaunā skolā un pirmajā informējošā lekcijā stāstīja par to, ka skola ir ERASMUS+ mobilitātes programmā, uzreiz pie sevis nodomāju- nākamgad es noteikti braukšu! Gads pagāja un daudz nedomājot, pieteicos. Kā savu prioritāti biju izvirzījusi Portugāli, jo Portugālē neesmu bijusi un domāju, ka būtu lieliski iepazīt jaunu valsti tieši ar ERASMUS. Taču liktenis bija lēmis, ka uz Portugāli nebraukšu, taču skola piedāvāja man papildus variantus braukt uz Franciju vai Poliju. Apskatījos tikai vietas, kur atrodas piedāvātās pilsētas un izvēlējos Franciju, Brestu.
Pirms braucu uz Franciju manas franču valodas zināšanas bija nekādas, bet pēc divu mēnešu pavadīšanas Francijā, kaut kas ir apgūts, bet franču valoda patiesi ir grūta. Pirms braucu uz Franciju tiku sabiedēta, ka francūži slikti zina angļu valodu, bet pie sevis nodomāju, ka vispasaules valoda ir žestu valoda, un gan jau kaut kā sapratīsimies. Taču esot Francijā, šis stereotips manās acīs pazuda, jo franči runā angliski, cits sliktāk, cits labāk, bet runā. Latvijā jau arī ir tā, ka visi nerunā angliski, tad par francūžiem varu teikt tieši to pašu. Pirms sāksiet runāt ar viņiem angliski viņi atvainosies, ka viņiem ir slikta angļu valoda, bet pēc pirmajiem teikumiem var saprast, ka tik slikti nemaz nav. Vienīgā grūtība ar ko saskāros bija valodas nezināšana slimnīcā, bet iemācoties pāris teikumus, vārdus un izmantojot māsu palīdzību arī šī grūtība tika pārvarēta un varēju sazināties ar pacientiem.
Erasmusu izmantoju, lai izietu praksi. Prakses vieta man bija militārajā slimnīcā (Hôpital d'Instruction des Armées) . Lielas atšķirības nemanīju starp Latvijas slimnīcām un šo slimnīcu, protams, ir nelielas atšķirības procedūru veikšanā, bet to visu var ātri apgūt. Kad braucu necerēju, ka man ļaus darīt tik daudz, jo tomēr nerunāju franciski. Bet man par lielu pārsteigumu slimnīcas personāls man uzticēja un ļāva darīt ļoti daudz. Sākot ar vitālo rādītāju noteikšanu līdz katetru ievietošanai. Franču viesmīlība ir ļoti austā līmenī, jo par mums rūpējās un uztraucās ļoti. Un to nedarīja tikai koordinatores to darīja visi, sākot ar iepazītajiem studentiem līdz slimnīcas galvenajam priekšniekam, kas atbild par māsu darbu slimnīcā.
Erasmusā biju kopā ar vēl vienu meiteni no skolas. Tā kā esam ļoti aktīvas meitenes, tad tikai pāris brīvdienas pavadījām kopmītnēs un nedarījām neko, jo pārējo laiku bijām kustībā. Mēs apskatījām vairākas tuvējās pilsētas un ciemus, kas atradās 100km rādiusā, kā arī apmeklējām dažādus pasākumus. Lai padarītu pilsētu un ne tikai pilsētu apskates interesantākas mēs meklējām „geocaching,” kas mūs aizveda uz ļoti daudz jaunām un interesantām vietām, kas tūrisma bukletos netiek aprakstītas. Pirmajā nedēļā abas vienojāmies, ka neteiksim „Nē,” ja mums kāds ko piedāvās, mēs tam piekritīsim. Un iespējams, šī iemesla dēļ, mēs redzējām tik daudz jauna.
No šiem diviem mēnešiem, kas tika pavadīti Francijā esmu ieguvusi ļoti daudz. Ne tikai profesionālā jomā, bet arī sevis pilnveidošanā, jo kā zināms, dzīves skola, ir labākā skola. Taču praksē iemācījos un redzēju daudz jauna, kā arī guvu papildus apstiprinājumu sev, ka esmu izvēlējusies pareizo profesiju.
Visiem , kas brauc ERASMUSā ir jāaizmirst vārdi- nedarīšu, slinkum u.t.t jo, ja jau būdami Latvijā domāsiet šādas domas, tad labāk nebrauciet un dodiet iespēju kādam citam studentam aizbraukt. Katrā ziņā nenožēloju ne stundu, ne minūti un ne sekundi, ko pavadīju Francijā, jo šo pieredzi man neatņems neviens, es nezinu kā būtu bijis Portugālē, bet pavadītais laiks Francijā bija vairāk nekā lielisks!
Ja tev ir kaut mazākā doma par ERASMUS, nedomā daudz, piesakies un brauc!
Vecums - 20 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Hôpital d'Instruction des Armées
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Renāte Kārkliņa
Erasmus+ apmaiņas programmā braucu otro reizi. Pēc pirmās pieredzes sapratu, ka nav variantu – ir jābrauc! Un droši vien, ja būs iespēja braukt trešo reizi, piedalīšos. Šoreiz par savu galamērķi izvēlējos Franciju. No visām piedāvātajām vietām Francijā izvēlējos tieši Brestu, L'Hôpital d'Instruction des Armées „Clermont-Tonnerre”, jo biju noskaidrojusi, ka tā ir armijas slimnīca un tas mani ieinteresēja. Beigās tāda izvērtās arī mana prakse. Viena vienīga disciplīna, protokoli, sterilitāte. Vienalga kurā nodaļā praktizētos – vai tā būtu ķirurģija, vai operācijas, vai internā medicīna. Ja sākumā likās nedaudz biedējoši, ņemot vērā, ka franču valodā praktiski nerunāju vispār, tad beigās pie tā tik ļoti pieradu, ka likās pašsaprotami.
Nesagādāja problēmas nedz asistēt ārstiem, ievērojot tik ļoti svarīgos protokolus, nedz runāties franciski ar pacientiem. Viennozīmīgi mana labākā prakse visā Koledžas laikā. Ja ir vēlēšanās pilnveidot sevi profesionāli, tad noteikti jābrauc uz Brestu. Iemācījos ļoti daudz, par ko esmu neizsakāmi pateicīga savām franču skolotājām.
Šajā apmaiņas programmā devos viena pati, kas sākumā likās būs pats grūtākais – tikt galā ar visu vienai. Bet tagad atskatoties, liekas, ka tas bija pats labākais visā pasākumā. Tika iepazīti jauni cilvēki, kas nekad nelika justies vienai. Ar vietējo palīdzību guvu ieskatu franču dzīves ikdienā, kultūrā. Pabiju vietās, kuras pati nebūtu atradusi. Tajā pat laikā, kad man bija brīvais laiks, maniem jauniegūtajiem franču draugiem mēdza būt lekcijas vai tik ļoti svarīgās ģimenes pasēdēšanas, tādēļ, protams, daudz laika tika pavadīts vienatnē, pārtiekot no svaiga gaisa un skaistiem skatiem, kā arī taisot pašbildes atmiņām. Šīs pieredzes highlight’s viennozīmīgi bija tik ļoti lolotais brauciens uz Parīzi, kur ar savu sirdsmāsiņu Diānu Kreicumu (Diāna tajā laikā atradās Francijas pilsētā Arras savā Erasmus pieredzes apmaiņā kā māsiņa) nosvinējām savas dzimšanas dienas.
Visas mobilitātes laikā sadarbojos gan ar nosūtošo, gan uzņemošo institūciju, kas palīdzēja tikt galā ar dažādiem organizatoriskiem jautājumiem. Tas lika justies droši, zinot, ka neskaidrību gadījumā ir kam jautāt. Arī par to paldies!
No praktiskā viedokļa – dzīvoju kojās, man vienai paredzētā istabiņā, slimnīcā tika nodrošinātas pusdienas, tīra forma katru nedēļu, pilsētā ērti pieejams sabiedriskais transports, studentiem visur ir atlaides. Vislabākais draugs un palīgs, lai neapmaldītos, visu apmaiņas laiku – offline aplikācija – maps.me. Iesaku! Ar mobilitātei piešķirtajiem līdzekļiem izdzīvošanai pilnībā pietiek diviem mēnešiem. Tā kā mans mērķis brīvajā laikā bija ceļot, nācās izmantot iekrājumus. Visiem nākamajiem Erasmus entuziastiem, ja ir kādi jautājumi par slimnīcu, praksi kopumā vai par izdzīvošanas lietām Brestā droši jautā – renatekarklina12@gmail.com vai meklē mani facebook.
23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Bresta
Māsas prakse, periods 2 mēneši
Krista Lācis
Vēlos pastāstīt par deviņām aizraujošām nedēļām, kuras pavadīju tālu prom no mājām. Šis bija mans pirmais ceļojums vienai pašai, bet no sirds priecājos, ka uzdrīkstējos piedalīties šajā apmaiņas programmā.
Sadarbība tika izveidota ar Sarkanā Krusta koledžu Francijā, precīzāk, Chalons-en-Chapmagne. Ļoti priecājos, ka man bija izdevība dzīvot mazpilsētā, jo galvaspilsēta man bija par trauksmainu. Tā kā dzīvoju, mazā pilsēta bija ar steigu jāpapildina savas franču valodas zināšanas. Protams, arī darba kolektīvs aktīvi iesaistījās manis skološanā. Franču valodas nepilnīgas zināšanas bija vienīgais mīnus visas prakses laikā.
Arta Švarce - Švampāne
Esmu ārkārtīgi priecīga, ka man tika dota iespēja, piedalīties jau otro reizi ERASMUS pieredzes apmaiņas projektā. No paša sākuma biju patīkam pārsteigta, ka esmu tikusi vienā no savām izvēlētajām prioritātēm! Erasmusa izvēlējos atkal piedalīties, jo saskatīju reālu iespēju atkārtoti papildināt savas zināšanas māsu praksē kā arī franču valodā.
Diāna Zamerovska
Iepriekšējā semestrī biju Erasmus praksē Francijā, Alencon. Tā ir pilsēta, kas atrodas Normandijā, aptuveni 2 h 30 min braucienā no Parīzes. Kopumā iespaids par praksi ir ļoti pozitīvs, ja neskaita atsevišķus sarežģījumus. Jāsāk ar to, ka ļoti ilgi nesaņēmu apstiprinājumu prakses vietai, lai gan biļetes gribējās nopirkt pēc iespējas ātrāk, lai ekonomētu līdzekļus. Līdz ar to, sanāca kādu laiku padzīvot neziņā par praksi ar jau nopirktām biļetēm uz Parīzi. Kopumā bija apgrūtināta informācijas apmaiņa, jo Francijas skolas koordinatore sniedza maz informāciju un arī diezgan novēloti.
Par nokļūšanu līdz pilsētai.Jāņem vērā, ka pilsēta ir ļoti maza un pēdējais vilciens no Parīzes izbrauc ap plkst. 19.00. Tā kā mēs ielidojām Parīzē pēcpusdienā un ceļā gadījās daži neparedzēti apstākļi (lidosta tika uz 15 minūtēm slēgta un mēs nevarējām tikt uz metro u.c.), tad mums sanāca nokavēt pēdējo vilcienu un palikt pirmo natki Parīzē. Varētu teikt, ka nokļūt līdz Alencon nav grūti, ja vien ir vairāk laika un pirms tam kārtīgi tiek izplānots maršruts. Atpakaļ ceļā jau braucu mašīnā kopā ar franču ģimeni caur blablacar.fr, kas bija stipri lētāk un ātrāk.
Par sadzīviskām lietām. Par šo prakses daļu bija salīdzinoši maz informācijas pirms došanās, piemēram, nebija teikts, ka nebūs nekas no virtuves piederumiem (kastrolis, panna u.c.), lai gan gatavot kojās bija ļoti ērti. Šai situācijai radām risinājumu sākumā aizņemoties piederumus no vietējiem studentiem un vēlāk mums tos piedāvāja viena no prakses koordinatorēm. Vēl bija jāņem līdzi savi dvieļi, gultas veļa. Noteikti jāņem vērā arī laikapstākļi – pirmās divas nedēļas bija salīdzinoši vēss laiks, ar ko nebiju īsti rēķinājusies. Nokļūt līdz slimnīcai nebija problēmu, jo viena no tām atradās netālu no kojām pilsētas centrā, savukārt, uz otru katru dienu brauca studenti ar mašīnu, kas aizveda arī mūs. Vienā slimnīcā bija jāmaksā par ēdienu (1,80 eiro dienā), otrā pusdienas bija bezmaksas. Kojās gatavot ēdienu bija ļoti ērti un netālu atradās dažādi veikali, kuros cenas bija pieņemamas, mazliet dārgākas kā Latvijā. Sabiedriskā transporta pakalpojumi nebija nepieciešami, jo pilsēta ir neliela un Francijas skola nodrošināja ar bezmaksas velosipēdiem.
Par izdevumiem. Ar saņemto stipendiju man pietika, lai nopirktu biļetes turp un atpakaļ, samaksātu par kojām, kā arī nedaudz vēl palika pāri ikdienas pirkumiem (ēdienam u.c.). Kopumā var teikt, ka ekonomiski dzīvojot, var iztikt arī ar doto stipendiju. Papildus izdevumi man radās sakarā ar to, ka pirmajā naktī neparedzēti bija jāpaliek Parīzē, kā arī es vēlējos doties ekskursijā uz Parīzi no prakses brīvajā laikā.
Par praksi. Pirmajā prakses vietā (narkoloģijas un geriatrijas nodaļās) bija ļoti draudzīgs un atbalstošs personāls, kas praksi padarīja ļoti jauku. Neskatoties uz valodas barjeru (angļu valodu zina tikai retais, līdz ar to, ar pacientiem komunicēt var ļoti minimāli), varēju novērot ikdienas darbu nodaļā, veikt dažādas manipulācijas (vitālo rādītāju noteikšana, i/m, i/v, s/c injekcijas, brūču pārsiešanas, urīnpūšļa skenēšana, māsas dokumentu aizpildīšana iespēju robežās u.c.), novērot dažādas procedūras. Otrajā prakses vietā (ķirurģijas nodaļā) bija nedaudz grūtāk, jo personāls nebija īsti ieinteresēts komunikācijā (lai arī viena no māsām ļoti labi zināja angļu valodu un viena sanitāre runāja krieviski) un nācās vairāk darboties pašai. Ļoti grūti bija iet 12 stundu praksē, kad lielu daļu laika māsa nespēja dot nekādus uzdevumus valodas barjeras dēļ.
Jāsaka, ka kopumā ar praksi esmu ļoti apmierināta, visu uzdoto spēju veikt un laikā iesniegt (ar pacienta aprūpes vēsturi tikt galā palīdzēja angliski runājošās māsas nodaļā). Ir iespējams gan atrast brīvo laiku, lai iepazītos ar kultūru un dotos ekskursijās, gan arī pavadīt laiku kvalitatīvā praksē, ja vien pats students ir ieinteresēts.
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Alencon
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Ārstniecība"
Aleksejs Matkovskis
Izgāju Erasmus praksi Brestas slimnīcā: Hôpital d'Instruction des Armées "Clermont Tonnerre" 2 mēnešu ilgumā kopā ar vēl 2 māsām no kursa. Prakses ilgums bija 2 mēneši.
Iesaku lidot līdz Parīzei un tad ar vilcienu no Montparnasse stacijas braukt uz Brestu. Biļetes pasūtiet apmēram mēnesi iepriekš vai agrāk. Skatieties cenas, ja 2 mēnešu iepriekš cena ir ap 40 eiro, iesaku nogaidīt – cena parasti pazeminās. Var braukt arī pa taisno no lidostas līdz Brestai, iespējams tas pat maksās lētāk—plānošanā palīdzēs mājaslapa http://parisbytrain.com/. Arīdzan ir laba iespēja braukt iepriekš un palikt kādas dienas Parīzē pirms prakses. Brestas dzelzceļa stacijā mūs sagaidīja Erasmus koordinatores -- iesaku braukt kopā ar saviem prakses biedriem.
Dzīvojām studentu Campus viesnīcā, Brestā. Campus tuvumā bija 2 lielveikali 10 -15 minūšu gājienā. Cenas plus mīnus līdzvērtīgas vai augstākas nekā Latvijā. Izbaudi jūras produktu dažādību un protams, franču saldumus.
No studentu viesnīcas līdz prakses vietai bija ērti tikt ar kājām – 10-15 minūšu gājiens. Jau pirmajā dienā izgājām drošības instruktāžu, kas bija franču valodā.
Praksē strādājām 2 mēnešus, 4-5 dienas nedēļā.
Pabijām 2 dienas Izmeklējumu un diagnostikas nodaļā un 1 mēneša garumā ķirurģijā un vienu mēnesi terapijas nodaļās. Personāls bija pēc iespējas atsaucīgs – taču mums ļoti traucēja mūsu franču valodas niecīgās zināšanas un personāla zemās angļu valodas prasmes. Līdz ar to ļoti izjutām valodas barjeru. Tādejādi, ja ir vēlme gūt maksimālu labumu no prakses un iegūt labus draugus Francijā, tad no sirds iesaku cītīgi un motivēti apgūt franču valodu. Jāpiebilst, ka ārsti gan prata runāt angliski gana labi. Un nav jākautrējas vai kā citādāk runāt un jautāt!
Slimnīca mums piešķīra bezmaksas pusdienas, līdz ar to gan ekonomija, gan iespēja paēst siltas un gardas pusdienas.
Praksē bija iespējas aktīvi piedalīties: veikt analīzes, pievienot un atvienot sistēmas, dalīt medikamentus, veikt injekcijas un brūču apstrādi un pārsiešanu u.t.t.
Kopumā uzskatu, ka mums ļoti paveicās, jo jutām gan mūsu Erasmus koordinatoru, gan personāla atbalstu. Liela daļa personāla bija priecīgi, ka te ir iespēja atsvaidzināt savu angļu valodu.
Nedēļas nogalēs nodaļu virsmāsas un mūsu Erasmus koordinatores aicināja mūs ekskursijās pa Bretagne. Tā bija patiesa bauda. Pilsētā bija arī iespējas apmeklēt dažādas izklaides vietas : muzejus, parkus, diskotēkas, bārus u.t.t.
Rezumējot jāsaka, ka ļoti noderīga prakse. Ir iespēja iepazīt Franciju (kultūru, cilvēkus) un iegūt ieskatu, kā notiek slimnieku aprūpe Francijā, iegūt pamatzināšanas franču valodā un, protams, jaunus paziņas draugus. Iespējams pēc šīs prakses jau zināsi, uz kuru valsti vēlies braukt strādāt.
Lielākais mīnuss, manuprāt, bija lietainais, vēsais laiks un tas, ka mēs nepratām franču valodu. Tādejādi Tev jau šobrīd ir iespēja izvairīties no šīs Ahileja cīpslas -- mācies franču valodu un pilnā mērā izbaudi praksi/ dzīvi Brestā un Francijā.
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Institut Régional de Formation Sanitaire et Sociale Bretagne
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Sintija Zondaka
Studēju māszinības RSU SKMK jau trešo gadu, biju devusies praksē ārzemēs jau pagājušo gad, līdz ar to zināju, ka noteikti vēlos doties Erasmus apmaiņā vēlreiz, jo emocijas un iespaidi, kādi rodami, atrodoties praksē ārzemēs, ir neaprakstāmi. Katra diena ir kā jauns izaicinājums, tu nekad nezini, kas tevi sagaida un, manuprāt, tādējādi šo divu mēnešu laikā prakses apmaiņā es augu kā personība, cenšoties rast risinājumus neikdienišķām situācijām, ar kurām man Latvijā nebūtu jāsaskaras un, izkāpjot no savas komforta zonas.
Mobilitātes periodu es pavadīju Polyclinique Du Grand Sud, gastroenteroloģijas nodaļā. Jau no pirmās dienas, atrodoties tur, bija skaidrs, ka angļu valoda šeit nav diez ko lielā cieņā un daudz saskarsmē, gan ar personālu, gan pacientiem, nāksies izmantot zīmju valodu un, iespējams, pat būs jāpacenšas iemācīties frāzes franciski, laikam veiksmīgi, ka mūsu prakses laikā ar mums kopā atradās arī franču studenti, kuriem angļu valoda bija nedaudz labākā līmenī, līdz ar to pārsvarā mūsu koordinēšana tika uzticēta viņiem. Taču, neskatoties uz valodas barjieru, viss klīnikā strādājošais personāls bija ļoti ieinteresēts komunikācijā ar mums, pat cilvēki, kas pilnībā nesaprata angļu valodu, centās apjautāties, kā iet? Utt. Kas ir ļoti pozitīvi, franči ir diezgan sirsnīgi un atvērti cilvēki, tāpēc es ieteiktu nesatraukties nākamajiem studentiem, kas dosies uz praksi Francijā par valodas nezināšanu, vai ko citu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas ar prieku tev palīdzēs.
Lielākā daļa personāla labprāt uzticēja kādu savu pienākumu, dalījās ar paņēmieniem darba ikdienā un atbildēja uz jautājumiem. Pavadot ilgāku laiku, apgūstot dažus medicīniskus jēdzienus franču valodā, dažādu manipulāciju veikšanu uzticēja arī māsas, kuras nezināja angļu valodu. Prakses laikā bija iespēja ne tikai atrasties nodaļā, bet arī paviesoties pie gastroenterologa, redzēt, kā tiek veiktas endoskopijas, kolonoskopijas u.c. procedūras. Bija interesanti un lietderīgi arī tas, ka ikdienas sapulcēs, kas mums notika nodaļā, vienmēr tika pastāstīta visa informācija par pacientu, viņa aktuālajām un iepriekšējām saslimšanām un bieži vien pēc tam ārsti atsevišķi passtāstīja, kādas procedūras un kā ir veikuši konkrētajam pacientam.
Katru reizi, kad biju prom, un arī tagad, kad atkal esmu atpakaļ savā ierastajā vidē, un kāds man jautā – “vai tev patika prakse Francijā?”, bez šaubām atbildu apstiprinoši, jo mana ikdiena ritēja neizsakāmi skaistā pilsētā, daudz laika es pavadīju arī ceļojot un apskatot citas tuvākās dienvidu pilsētas tādas kā Aviņjona, Marseļa, Monpeljē un citas, pilnībā mainījās mans priekšstats par to, kāda man likās Francija pirms es biju uz šejieni devusies, arī franču medicīnas sistēma mani ļoti patīkami pārsteidza, tas kāds līmenis viņiem ir gan slimnīcās, gan skolās, kur apmāca topošos mediķus, var kalpot mums Latvijai par lielisku paraugu. Prakses laikā es spēju daudz pierādīt pati sev, sapratu, ka nekas nav neiespējams un visiem šķēršļiem ir iespējams pārkāpt pāri, pieredze, ko es ieguvu profesionālajā jomā, ir neatsverama.
Vecums - 23 gadi
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Polyclinique Du Grand Sud
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
Agnese Bērziņa
Erasmus + prakses mobilitātē nolēmu piedalīties, jo ļoti vēlējos redzēt to atšķirību starp Latvijas slimnīcām un citām Eiropas valsts slimnīcām, kā arī tā ir lieliska iespēja iegūt jaunu pieredzi un jaunas zināšanas profesijā, ar kuru vēlos saistīt savu turpmāko nākotni. Tas bija ļoti liels izaicinājums man, jo nekad agrāk nebiju devusies prom no mājām uz tik ilgu laiku, kur nu vēl uz ārzemēm.
Jana Romaņuka un Viktorija Dolgareva
Francijā ir lieliska atmosfēra. Īpaši pilsētā Arras, kura nav tik maza pilsēta - kā bijām domājušas. Daba šeit ir burvīga - skrien trusīši, zied "sakuras" koki un citi, gaisā virmo pavasaris.
Praksē iet labi, ar saviem sarežģījumiem un īpatnībām. Katrai no mums ir savs speciāli sagatavots prakses plāns, lai apskatītu dažādas nodaļas prakses laikā un saprast, kura vieta ir "tavējā".
Angliski šeit saprot retais, prakses stundas ir ilgākas, bet laiks paiet nepamanot. Daudz ko esam jau ieguvušas jaunajā medicīnas sistēmā. Direktors un koordinatore ir kā mūsu otrie vecāki! Ļoti, ļoti, nu ļoti patīk viņu attieksme pret mums, vienmēr palīdz, paskaidro un iedrošina.
Nosūtošā augstskola – RSU Sarkanā Krusta Medicīnas Koledža
Mobilitātes valsts – Francija, Arras
Periods - 2 mēneši
Studiju programma "Māszinības"
