Kā sokas mūsu koledžas studentiem pēc koledžas absolvēšanas? Turpinām iepazīstināt ar mūsu absolventiem!
Šoreiz iepazīstināsim ar Kristu Zīli, kura vairākus gadus ir nostrādājusi kā pedagogs un tomēr atradusi savu aicinājumu tieši zobārsta asistentes profesijā!
Krista stāsta:
Manā dzīvē bija iestājies tāds posms, kad aizgāju no skolotājas profesijas, jo sapratu, ka nav īsti man un nevēlos pazaudēt nervus, lai gan kā pedagogs biju nostrādājusi 4 gadus bērnudārzā un pus gadu skolā ar trešklasniekiem. Tas arī pielika punktu.
Tas bija 2016. gads, kad iestājos darba biržā, lai saprastu, ko dzīvē vēlos darīt. Tai laikā arī saņēmos apmeklēt ārstu, lai noskaidrotu par savu ieilgušo ādas veidojumu, par kuru nelikos ne zinis, jo domāju, ka nekas taču nopietns. Izrādās, ka bija bazalioma un nācās operēt. Tad arī pēc tā visa sāku domāt par medicīnu, pamēģināt ko citu, bet, ja nu tomēr sanāk? Plus, ļoti gribēju atkal studēt un izjust to studentu dzīvi, mājasdarbus, kontroldarbus, jaunus draugus un pieredzi.
Meklēju vairākas studiju iespējas un programmas. Līdz nonācu pie zobārsta asistenta! Un RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža kā reiz nebija tālu no manām mājām Pļavniekos.
Visgrūtākais bija tas, ka programma bija pavisam jauna. Arī pasniedzējiem/ zobārstniecības speciālistiem tas bija kas jauns - jāsaprot, ko un kā labāk mācīt, kā to pasniegt mums saprotamā un praktiskā veidā. Daudz informācijas arī pati meklēju internetā un jautāju savai paziņai, kas arī mācījās par zobārstniecības māsu tāpat kā es, tikai citā koledžā. Iegūtie materiāli ļoti noderēja mācību procesā, tieši tāpēc man bija arī vieglāk un sajutos pat par kripatiņu zinošāka kā kursabiedri.
Bet no priekšmetiem visgrūtākais bija anatomija. Īpaši fizioloģija. Tas, man gribas teikt, bija klupšanas akmens. Zīmēju mājās shēmas ar fizioloģiskajiem procesiem, lai vizuāli redzētu un izprastu, kas tas par putnu, un kā dažādi procesi darbojas mūsos. Taču bija arī patīkamais priekšmets- latīņu valoda. Tā padevās un arī patika.
Atceros, ka kontroldarbiem vienmēr gatavojos vakaros/naktīs. Rakstīju milzum daudz miniatūrus špikerīšus un domāju, kur es tos varētu noslēpt, ja nu ievajagas. Nekad gan neizmantoju tos, bet daudz palika atmiņā no rakstītā. Man ir laba redzes atmiņa, varēju atcerēties pierakstu klades lapas ar visām shēmām.
Man palikušas atmiņā pasniedzējas Nellijas nodarbības, kurās apguvām uz manekeniem duršanu dibenā un vēnā, kā šļircē pareizi ievilkt medikamentu un, kā mēģinājām noteikt vitālos rādītājus. Pašreizējā darba vietā diezgan bieži nepieciešams pacientam veikt injekciju muskulī, vai, ja ir vajadzība, noņemt asinis no vēnas un veikt plazmaliftingu, tāpēc tagad apzinos, cik būtiska studiju laikā bija prakse, lai apgūtu, kā to pareizi darīt un nebaidīties!
Šobrīd jau trešo gadu strādāju estētiskās medicīnas un zobārstniecības klīnikā "Sky Dream Clinic", kas attīstās un iet līdzi laikam ar modernām un jaunākajām zobārstniecības iekārtām. Darba pienākumi- četrrocīgs darbs ar ārstu. Digitālo rentgenu veikšana, 3D un panorāmas rentgeni, asistēšana pie 3D skenera, kad ņemam nospiedumus kroņiem, kapēm. Ķirurģija, implantoloģija, protezēšana, terapija.
Šajā darbā man patīk kolektīvs un darba apstākļi, vide. Jaunās iekārtas, kas atvieglo darbu. Un pacienti, kas arī māsiņai/asistentam pasaka paldies vārdus, jo mēs taču ar dakteri kopā esam komanda!
