Turpinām stāstīt par koledžas absolventu gaitām pēc koledžas absolvēšanas.
Stāstu sēriju turpinām ar studiju programmas "Ārstnieciskā masāža" 2019. gada absolventi Anniju Mediņu.
Annijas stāsts:
Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Sociālo zinātņu fakultātē un pēc 3 gadu studijām saņēmu sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē. Pēc augstskolas es sāku šajā nozarē arī strādāt, taču šķiet, ka nebija "īstais klikšķis" uz šo darbu. Nejutu gandarījumu, tāpēc sāku domāt, kādas ir alternatīvas, ko es tā no sirds vēlos, kas mani aizrauj?
Viens bija skaidrs uzreiz - vēlos strādāt ar cilvēkiem. Apsverot dažādus variantus, iestājos masāžas kursos, kuros uzņēma cilvēkus bez medicīniskās izglītības. Kursus pabeidzu, sapratu - jā, tas ir mans! Bet bija viens liels BET - vajag medicīnas zināšanu bāzi, turklāt labu! Un te es sastapos ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžu. Sākotnēji mana ideja bija nedaudz citādāka un iestājos ārsta palīgos. Es tiku valsts apmaksātā studiju programmā un domāju, ka pēc tam pārkvalificēšos par masieri, jo būs jau medicīniskā izglītība. Tomēr šī shēma nenostrādāja un pēc 2. studiju gada es pārgāju uz masiera programmu šajā pašā skolā. Es neko nenožēloju, jo šie divi gadi ārsta palīgos bija fantastisks laiks - izaicinājums savam ego, iepazīti forši kursa biedri un pasniedzēji. Ārsta palīgu studijas manī tikai vēl vairāk nostiprināja pārliecību par to, ka vēlos studēt medicīnu.
Joprojām, braucot garām šai skolai, sejā ir smaids un ir vēlme apstāties un ieiet skolā - tas ir labs rādītājs. Ja godīgi - mazliet pietrūkst un atzīšos, ka laiku pa laikam paskatos skolas mājas lapā, vai nav kāda papildus programma, kur mērķauditorijas studenti būtu masieri. Protams, ka mācības nebija vieglas, bet jutos kā zivs ūdenī. Man patika mācīties, veidot un vadīt prezentācijas, pārbaudīt sevi.
Gan pirmajā, gan otrajā mācību gadā pasniedzēja L.Dūda mani virzīja starptautiskajām olimpiādēm. Viena no tām notika Lietuvā, otra tepat Rīgā. Lietuvā es ar savu kursa biedru ieguvām pateicību par dalību, bet Rīgā ieguvu 2. vietu teorētisko zināšanu pārbaudē, 3. vietu Brīvās izvēles masāžā un nomināciju "Estētiskākais noformējums". Man patika piedalīties un tā ir laba pieredze un iespēja sevi parādīt un pierādīt.
Izlaiduma diena visnotaļ bija saviļnojoša, bet ar nelielu skumju piegaršu par šī posma noslēgumu.
Studiju laikā es jau strādāju - veicu spa/relaksējošās, kosmētiskās masāžas, bet vēl ne ārstnieciskās. Līdz ar to man bija skaidrs, ka es turpinu strādāt savā kabinetā, bet nu jau cilvēkiem varēju piedāvāt arī ārstniecisko masāžu. Pēc koledžas absolvēšanas uzreiz pieteicos sertifikācijai, jo nevēlējos neko gaidīt. Sertifikācijas eksāmens ir ļoti nopietns pasākums, kur ir tā - vai nu zini vai nāc nākamgad. Bija smagi, bet man veicās ļoti labi. Ejot man laukā viena no komisijas loceklēm pat teica tā: "Šī bija ļoti gudra meitene." Tā bija kā medusmaize šajā grūtajā dienā. Pēc sertifikāta iegūšanas, vēl bez sava kabineta, sāku strādāt arī Iecavas veselības centrā.
Es vēlējos būt noteicēja, pati regulēt savu dienas ritmu, respektīvi, strādāt sev. Prātā bija vīzija par savu uzņēmumu un tad atlika tikai to realizēt dzīvē. Sāku apzināt potenciālās īres telpas, kad tās atradu, sapratu, ka vēlos, lai viss būtu augstākajā līmenī - logo, dāvanu kartes, vizītkartes, savs IG un FB profils. Pirmo vizuālo identitāti veidoju es pati ar tām maketēšanas zināšanām, kas man bija, arī dāvanu kartes sākotnēji pati printēju, griezu ārā. Pēc kāda laika jau visu sava brenda reorganizāciju uzticēju profesionālim. Šogad apritēja 5 gadi kopš strādāju zem sava zīmola. Nenožēloju ne mirkli, ne dienu no šī laika.